Nerezidenti par termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā ieguldījuši miljardu eiro

(Komentēt)
Nerezidenti par termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā ieguldījuši miljardu eiro Foto: arhīvs
2014. gada 23. septembris, 15:53

Lai saņemtu Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, nerezidenti no 2010. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 1. jūlijam mūsu valstī ieguldījuši 1,017 miljardus eiro.

Tas teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas gaitu un rezultātiem, kuru šodien zināšanai pieņēma valdība.

Ziņojumā secināts, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz šī gada 30. jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 12 427 personu, tajā skaitā 5267 investoru un 7160 viņu ģimenes locekļu iesniegumus termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai. Šajā laikā izsniegtas 11 754 uzturēšanās atļaujas. No visiem pieņemtajiem lēmumiem 94,7% ir bijuši pozitīvi lēmumi. Šajā laikā anulēta 551 atļauja.

No ieguldītajiem līdzekļiem 82% jeb 837,5 miljoni eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti atļauju saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestādes pakārtotajās saistībās, proti, 12% no visiem ieguldījumiem. Savukārt ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 6% no kopējām veiktajām investīcijām.

Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām un pievienotās vērtības nodokļa veidā ir ieguvis vairāk nekā 111 miljonus eiro.

Nekustamā īpašuma nodokļa veidā termiņuzturēšanās atļauju pieteicēji 2013. gadā pašvaldību budžetos iemaksāja 633 000 eiro jeb 0,4% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa. Savukārt kapitālsabiedrības, kuru darbība ir saistīta ar nerezidentu vai viņa ģimenes locekļiem, kas saņēmuši atļaujas, gada laikā nodokļu veidā valsts budžetā pagājušā gadā iemaksāja vairāk nekā 157 miljonus eiro.

Kopumā termiņuzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši 41 valsts pilsoņi. Atļaujas galvenokārt ir piesaistījušas investorus no bijušajām padomju republikām, jo 90% no visām atļaujām ir pieprasījuši šo valstu investori. Ārpus bijušās padomju teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas, Izraēlas un ASV. Sākot no 2013. gada, straujš atļauju pieprasījumu pieaugums vērojams no Ķīnas valsts piederīgo puses. Šī austrumu valsts kļuvusi par otro nozīmīgāko investoru izcelsmes valsti pēc Krievijas.

No paaugstināta terorisma riska valstu pilsoņiem saņemtais pieteikumu skaits veido 1,17% no kopējā saņemto pieteikumu skaita.

Ziņojumā secināts, ka ienākušie naudas līdzekļi ir veicinājuši ekonomisko aktivitāti un brīvās naudas līdzekļu daudzumu Latvijā. Pozitīvu ietekmi no attiecīgajām Imigrācijas likuma normām ir izjutušas atsevišķas nozares - galvenokārt finanšu un nekustamā īpašuma tirgus.

Tiešo ieguvumu no investoriem izjūt arī tādas nozares kā tūrisms, izmitināšanas pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, apdrošināšana, namu apsaimniekošana, interjera un dizaina pakalpojumu sniedzēji un ražotāji, pārtika un ēdināšana, veselības aprūpe.

Atļauju izsniegšana ir pozitīvi ietekmējusi kredītiestāžu kapitāla bāzi, sevišķi tās palīdzējušas piesaistīt kapitālu apstākļos, kad kapitāls nav pieejams tiešo investīciju veidā. Atsevišķām kredītiestādēm piesaistīto pakārtoto saistību apjoms pieaudzis līdz pat 70%.

Saskaņā ar PMLP pērn veikto aptauju investors un viņa ģimenes locekļi uzturas Latvijā vidēji divus līdz četrus mēnešus gadā un vidēji mēnesī uz katru ģimenes locekli tērē 800 eiro, tādējādi kopējie tēriņi gadā var sasniegt 30 miljonus eiro. Savukārt ienākumi valsts budžetā patēriņa nodokļu veidā var sasniegt papildu sešus miljonus eiro.

Analizējot pieejamos datus, IeM secina, ka investori vai viņu ģimenes locekļi iesaistās saimnieciskajā darbībā, taču nepieciešams sistēmisks un regulārs darbs, lai atļauju saņēmējus motivētu paplašināt savas investīcijas Latvijā.

IeM uzsver, ka atkārtoti jāpievērš uzmanība tam, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrācijas plūsmai no bijušajām padomju teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā "krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgas sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās".

Tāpat saglabājas arī riska faktors, ka tad, ja ārzemnieki ar vienotu etnisko izcelsmi, piemēram, ķīnieši, iegādājas nekustamos īpašumus vienā teritorijā, nākotnē var izveidoties situācija, ka var parādīties etnisko konfliktu risks, teikts ziņojumā.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Zvejniekciemā degusi divstāvu ēka, Mārupē un Garkalnes novadā – meža zemsedze aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/3RfQGE0Xna
aprinkislv
Medības un juceklis Babītes ezerā aprinkis.lv/index.php/sabi… pic.twitter.com/sI5kEmUst4
aprinkislv
Jauniešu koris "Maska" @korisMaska – Babītes novada un Latvijas vizītkarte aprinkis.lv/index.php/kult… pic.twitter.com/DGZ2NCrVHc

Twitter Citi raksta

Due to an error, potentially a timed-out connection to Twitter, this user's tweets are unable to be displayed.

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2019