"Ielūgums ir spēkā uz šo brīdi," paziņoja A. Bērziņš, sakot, ka tas izteikts vēl 2010. gadā un šobrīd nav atsaukts.
"Dzīve rādīs, viss tas ir process," vaicāts, kā Latvijai būtu jārīkojas, LNT sacīja prezidents. Viņš sacīja, ka arī nekādas iniciatīvas šobrīd neesot, un, kad pienākšot laiks, tad jautājums tikšot risināts.
Jau vēstīts, ka Latvijas un Krievijas prezidenti A. Bērziņš un V. Putins pirmo reizi tikās šā gada februārī Sočos, vakariņās, ko rīkoja Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs. Iepazīšanās ilga piecas minūtes un tās laikā abi prezidenti apliecināja, ka Latvijas un Krievijas attiecību veidošana ir abpusēji nozīmīga.
Tas gan notika vēl pirms krīzes Ukrainā, kad Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97 % balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents V. Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis, pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83 % Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.