Minot būtiskākos ieguvumus, ko Latvijai un tās iedzīvotājiem rada mūsu valsts dalība ES, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši iespēju brīvi ceļot (52 %). Salīdzinoši bieži atzīmēta arī iespēja izmantot ES fondu līdzekļus valsts attīstībā (39 %), strādāt (35 %) un arī mācīties citās dalībvalstīs (28 %). Līdzās šiem kā pluss norādīta arī atvieglota tirdzniecība ar ES dalībvalstīm (24 %) un brīvā preču kustība (19 %). Tikmēr visretāk aptaujātie kā ieguvumu atzīmējuši Latvijas ekonomisko stabilitāti (4 %).
Uz jautājumu, vai personiski izmantojuši iespējas, ko sniedz Latvijas dalība ES, vairums aptaujāto atzīmēja, ka nav to darījuši (60 %). Tiesa, 27 % aptaujāto norāda, ka ir izmantojuši iespēju brīvi ceļot ES. Toties citas iespējas aptaujātie atzīmējuši daudz retāk, piemēram, tikai 8 % aptaujāto izmantojuši iespēju strādāt citā ES valstī, bet 7 % ar ES fondu palīdzību papildinājuši savu izglītību vai uzlabojuši kvalifikāciju. Tikai 0,4 % aptaujāto apgalvo, ka ir mēģinājuši ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES līmenī, piemēram, vēršoties pie Eiropas Parlamenta deputātiem vai iesniedzot priekšlikumus atbildīgajām institūcijām.
Uz jautājumu par nozīmīgākajiem zaudējumiem, ko Latvijai radījusi pievienošanās ES, aptaujātie visbiežāk norādījuši cilvēku aizplūšanu no valsts (56 %) un savas valūtas zaudēšanu (50 %). Salīdzinoši retāk kā zaudējums atzīmēts inflācijas pieaugums (19 %), vienotu standartu ieviešana visās ES dalībvalstīs (18 %) un ārvalstnieku ieplūšana Latvijā (17 %). Tikai 13 % aptaujāto uzskata, ka ES radīts zaudējums ir mūsu nacionālās identitātes zaudēšana.
Komentējot šos datus, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: "Latvijas iedzīvotājiem Eiropa galvenokārt nozīmē iespēju brīvi ceļot, mācīties vai strādāt citās valstīs. Visbiežāk minētais zaudējums – cilvēku aizplūšana no Latvijas – ir šīs medaļas otra puse. Liekot svaru kausos bezdarbu Latvijā vai iespēju strādāt un nopelnīt citur, aizbraukšana ir ieguvums katram cilvēkam atsevišķi, bet zaudējums valstij kopumā. Lai to mainītu, ir jārada apstākļi, kas atgriešanos Latvijā padarītu pievilcīgu, un tas ir stāsts par otro visbiežāk minēto ieguvumu no Latvijas dalības ES – iespēju izmantot fondu līdzekļus valsts attīstībā."
Ieguvumu un zaudējumu pretstatīšana savulaik bija populārākie argumenti pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES. Šogad "DNB Latvijas barometra" respondentiem vaicāts, kuri pirms desmit gadiem izteiktie argumenti piepildījušies, bet kuri – ne. Visbiežāk aptaujātie atzīmējuši, ka piepildījušās prognozes par daudzu uzņēmumu izputēšanu, kuri nevarēja izpildīt ES prasības (42 %), tāpat palielinājušās produktu un pakalpojumu cenas, kurām iedzīvotāju algas nav tikušas līdzi (38 %). To, ka šīs prognozes nav piepildījušās, atzīmējuši vien 4 % un 3 % aptaujāto.
Salīdzinoši bieži apjautātie arī atzīmējuši, ka patiesībai atbilstošas izrādījušās arī prognozes par importa palielināšanos, kas apdraud vietējos uzņēmējus (25 %), par apdraudētu Latvijas lauksaimniecību (23 %) un par to, ka bizness Latvijā arvien vairāk pieder ārzemniekiem (21 %). Tajā pašā laikā aptaujātie norādījuši, ka desmit gadu seno argumentu vidū aplamas izrādījušās prognozes, ka pieaugs noziedzība (23 %) un ka Latvija varētu kļūt par ES atkritumu izgāztuvi (23 %).
Jautājumā, vai pēc visu ieguvumu un zaudējumu izvērtēšanas tagad balsotu "par" vai "pret" iestāšanos ES, iedzīvotāju vidū nav vienota viedokļa. 38 % aptaujāto šodien balsotu "par", bet 37 % – "pret". Savukārt 24 % nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Tikmēr jautāti, vai iedzīvotāji jūtas kā pilntiesīgi ES pilsoņi, 40 % aptaujāto atzinuši, ka tā nejūtas. Jāpiebilst, ka, arī atbildot uz jautājumu, vai Latvija no dalības ES vairāk iegūst vai vairāk zaudē, iedzīvotāju vidū nav vienota viedokļa. 35 % aptaujāto uzskata, ka ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu, bet gandrīz tikpat liela daļa aptaujāto jeb 34 % pauduši pretēju viedokli. Turklāt 31 % aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Visbeidzot, izvērtējot iespējas, kā iedzīvotāji var visefektīvāk ietekmēt ES pieņemtos lēmumus, aptaujātie visbiežāk norādījuši, ka to var darīt, piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās (37 %). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmējuši, ka pieņemtos lēmumus var ietekmēt piketējot, rīkojot demonstrācijas (26 %) un ar masu mediju starpniecību (22 %). 27 % arī šajā jautājumā nav skaidra viedokļa.