28.02.2014 09:47

No ārzemēm varētu importēt vīriešu spermu, jo Latvijā tās trūkst

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pie Latvijas klīniku durvīm nestāv vīriešu rindas, kuri vēlētos ziedot savu spermu. Pirmkārt, tādēļ, ka par to nemaksā. Otrkārt, spermas donoram jābūt veselam kā rutkam, bet šodien tādus ir grūti atrast. Mediķi uzskata, ka problēmu var atrisināt, atļaujot spermas importu. Pie Latvijas klīniku durvīm nestāv vīriešu rindas, kuri vēlētos ziedot savu spermu. Pirmkārt, tādēļ, ka par to nemaksā. Otrkārt, spermas donoram jābūt veselam kā rutkam, bet šodien tādus ir grūti atrast. Mediķi uzskata, ka problēmu var atrisināt, atļaujot spermas importu. Krišjānis Grantiņš

Latvijas vīrieši nespēj nodrošināt mūsu sievietes ar spermu, tāpēc tiek spriests par donoru spermas importu no ārzemēm.

Ja Veselības ministrija uzsver, ka spermas imports palīdzēs risināt neauglības problēmu un veicinās dzimstību, tad daži Saeimas deputāti pret to kategoriski iebilst, raksta portāls "Kasjauns.lv", atsaucoties uz Latvijas Radio 4.

Par to, vai valstī atļaut spermas importu, drīzumā nāksies spriest Saeimas deputātiem.

Latvijā nepietiek spermas donoru – tikai vienam no simts vīriešiem, kuri gatavi ziedot savu spermu sieviešu apaugļošanai, sperma atbilst visiem priekšnosacījumiem, lai tā varētu tikt izmantota paredzētajam mērķim. Mediķi uzskata, ka likumdevējiem vajadzētu atļaut spermas importu. Tomēr ne visi Saeimas deputāti to atbalsta.

Lai donoru spermu varētu izmantot apaugļošanai, tai jāatbilst stingriem kritērijiem. Tomēr Latvijā grūti atrast vīriešus, kuri ne tikai atbilst šiem kritērijiem, bet arī vēlētos to ziedot. "Sperma jāsavāc, jāsasaldē un tikai pēc kāda laika to var izmantot. Pat neliela sasaldēšana veicina daļas ģenētiskā materiāla pazaudēšanu. Tādēļ izejmateriālam jābūt ļoti, ļoti labam," Latvijas Radio 4 sacīja medicīnas doktore Margarita Fodina.

Vienlaikus jāuzsver, ka pie Latvijas klīniku durvīm nestāv vīriešu rindas, kuri vēlētos ziedot savu spermu. Pirmkārt, tādēļ, ka par to nemaksā. Otrkārt, spermas donoram jābūt veselam kā rutkam, bet šodien tādus ir grūti atrast. Mediķi uzskata, ka problēmu var atrisināt, atļaujot spermas importu.

Lai to īstenotu, nepieciešams Saeimas lēmums, tomēr ne visi parlamentārieši tam piekrīt. "Ja mēs atļausim donora materiāla importu, mēs nekad Latvijā neattīstīsim savu spermas banku. Varēsim sagaidīt, ka spermas bankas attīstīsies Lietuvā, Igaunijā, bet ne pie mums," saka Saeimas deputāts, trīs meitu tēvs Gunārs Igaunis (Reformu partija). Viņš arī Latvijas Radio 4 izteica redzējumu, kā varētu mudināt jaunos vīriešus nodot spermu, lai risinātu valsts demogrāfijas problēmu: "Kompensācijas izmaksa ir iespēja, kā cilvēkus piesaistīt nodot ģenētisko materiālu. Palīdzēsim ne tikai tiem, kuriem vajadzīga sperma, bet arī studentiem, kuri varēs uzlabot savu materiālo labklājību, nododot savu ģenētisko materiālu."

Toties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņas centrs") uzskata, ka kompensācijas piešķiršana par nodoto spermu ir pretrunā ar donoru kustības principiem.

"Donoru kustība ir brīvprātīga. Tas attiecas uz asins donoriem, kad ziedotājam tiek iedota nauda tikai pusdienām. Šajā gadījumā situācija ir līdzīga. Nepiekrītu Igaunim, kas nesaprot, ka var tā vienkārši aiziet un nodot spermu," teica V. Orlovs, piebilstot, ka pats ir gan meitas tēvs, gan bijis arī ģenētiskā materiāla donors. Jāpiebilst, ka pats V. Orlovs pēc izglītības ir mediķis. Viņš norāda – ja par spermas nodošanu maksās, donoru skaits strauji pieaugs un medicīnas iestādēm būs jāveic pārāk daudz analīžu. Tas būšot pārāk dārgi, un mūsu valsts budžets to nevar atļauties.

Savukārt Veselības ministrijā uzsver – ja neatļausim importēt spermu, tad apdraudēta ir mākslīgās apaugļošanas programma.

Iepriekš:
Latvijā plāno atļaut importēt dzimumšūnas, neizvērtējot riskus
Anna Suhanova: "NaProTehnoloģijas palīdz atjaunot auglību, lai varētu ieņemt bērniņu"
Neauglīgas sievietes baidās saskarties ar neizpratni un nosodījumu sabiedrībā
Par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību
Bioētika: Cik tālu mēs drīkstam iet?
Mākslīgā apaugļošana – šķirsts vai tornis?
Mākslīgā apaugļošana ir "ārpus likuma" – ginekologa stāsts