Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Likumprojektu nolēmām virzīt tālāk, un tā būs iespēja pašvaldībām, kas vēlēsies, apvienojoties veidot jaunas administratīvās teritorijas, lai kopīgi risinātu iedzīvotājiem aktuālus jautājumus. Lūgsim Saeimu noteikt vienu mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, bet no atbildīgās ministrijas gaidām skaidru rīcības plānu, kā realizēt šo ieceri," Saeimas preses dienests citē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu.

Grozījumi paredz – lai pašvaldību apvienošanās nenotiktu haotiski, administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties, noteiks Ministru kabinets. Lēmumu par apvienošanos un jaunveidojamās administratīvās teritorijas nosaukumus pieņems apvienošanā ieinteresētās pašvaldības dome. Pieņemtais lēmums būs jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas sagatavos attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Galīgo lēmumu par pašvaldību apvienošanu, izvērtējot iedzīvotāju intereses un attiecīgo pašvaldību lēmumus, pieņems Saeima. Plānots, ka pašvaldības varēs apvienoties gan pirms, gan arī pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Izmaiņas likumā rosinātas, jo pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidoti daudzi novadi, kas neatbilst novadu veidošanas kritērijiem un kuros nav spēcīgu attīstības centru, kā arī ir samērā daudz nelielu pašvaldību, kas nespēj patstāvīgi realizēt savas funkcijas. Tāpat reformas rezultātā ir izveidojusies iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, un tas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu un atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošanu pašvaldībām, norāda likumprojekta autori.

Par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.