Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle pauda, ka tas būs "solis uz priekšu", vēsta LETA. Viņš skaidroja, ka koalīcija ir arī vienisprātis, ka jāatceļ iepriekš paredzētais, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja valsts budžetā ir veikta iemaksa 50 000 eiro apmērā.

Nacionālā apvienība tāpat uzskata, ka būtu jāsaglabā iepriekš likumprojektā atbalstītās kvotas, bet pārējo koalīcijas partneru viedoklis ir, ka tās nevajag ieviest, norādīja valdību pārstāvošo partiju politiķi.

Otrais iebildums nāk no "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS), skaidroja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. ZZS uzskata, ka Imigrācijas likuma grozījumiem jāstājas spēkā no 1. janvāra, norādīja politiskā spēka valdes loceklis Edgars Tavars. Viņš gan skaidroja, ka par šo jautājumu ir iespējams diskutēt. Pārējās koalīcijas partijas uzskata, ka grozījumiem jāstājas spēkā parastajā kārtībā.

Imigrācijas likuma grozījumi trešdien tika skatīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Vairāki deputāti gan šodien norādīja, ka slieksni vajadzētu diferencēt un nevar arī ārpus Rīgas no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par kuru piešķir termiņuzturēšanās atļauju. Šajā likumprojektā gan nevar ieviest diferencētu slieksni, jo, izskatot priekšlikumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumprojektiem, izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un ierosinājumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to dažādus sliekšņus nekustamā īpašuma iegādei Rīgā un ārpus tās varētu ieviest tad, ja šis ierosinājums tiktu iekļauts jaunajā likumprojektā.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9. novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

A. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tā pēc būtības zaudējot šādu grozījumu jēgu.

Saeima pērn 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.

Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.

Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017. gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016. gada līmeni.

Uzturēšanās atļaujas – Latvijas zemes izpārdošana vai ekonomikas izaugsme?