Viens no viņiem ir garkalnietis Gatis Sprūds (33) ‒ uzņēmējs, SIA "TweetBalloons" valdes priekšsēdētājs.
‒ Kādu nozari pārstāvat un kā nonācāt līdz domai par savu biznesu?
‒ Mans uzņēmums nodarbojas ar informāciju tehnoloģijām (IT). Mēs pildām gan dažādus sistēmu izstrādes pasūtījumus no uzņēmumiem un iestādēm, tas ir, veidojam programmas, taisām specifiskas biznesa un uzņēmumu procesu organizācijai noderīgas sistēmas, kā arī pārdodam programmēšanas pakalpojumus. Tāpat mēs daļu sava laika un resursu ieguldām dažādu pašiem un sabiedrībai noderīgu projektu izveidē.
Pēdējais un daudzējādā ziņā arī viens no sarežģītākajiem mūsu veidotajiem projektiem ir "TweetBalloons.com". Šā projekta izveidē esam ieguldījuši lielu darbu un izveidojuši strādājošu tā pirmo versiju, kas nu jau ir pieejama ikvienam interesentam visā plašajā pasaulē, lai arī vēl pagaidām tā darbojas testa režīmā. Nākotnē, domāju, "TweetBalloons.com" pamazām iegūs popularitāti un to plaši lietos gan dažādu jomu speciālisti, gan arī citi – gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.
Kā nonācu pie IT? Laikam jau pavisam vienkārši: jau kopš bērnības daudz laika pavadīju pie datora, taču tas nenozīmē, ka spēlēju tikai spēlītes, ‒ es aizrāvos arī ar dažādas informācijas pētīšanu un tamlīdzīgi. No 1999. gada biju algots darbinieks kādā IT uzņēmumā, kur biju atbildīgs par uzņēmuma mārketingu. Dažus gadus vēlāk pats kļuvu par uzņēmēju, nopirku pāris interneta projektu un, tos attīstot, esmu izveidojis diezgan sakarīgus un cilvēkiem noderīgus biznesa projektus. Viens no tiem ir biļešu serviss "BezRindas.lv", otrs – interneta bibliotēka "Atlants.lv", kas nu jau kļuvusi par vienu no apjomīgākajām mācību materiālu bibliotēkām internetā ne tikai Latvijā un Baltijā, bet pat visā pasaulē.
‒ Vai, jūsuprāt, IT nozarei Latvijā ir nākotne?
‒ Domāju, ka noteikti! Šai nozarei faktiski nav robežu, un nekad nevar zināt, kā viens vai otrs projekts attīstīsies globālajā tīmeklī. Interesanti, ka ir projekti, kuros tiek ieguldīti milzu resursi, bet atdeve ir ļoti zema, savukārt cits projekts, kurā ieguldīts "tikai" darbs, laba ideja un samērā vienkāršs risinājums, pēc neilga laikā tiek pārdots par miljardu.
Varētu domāt, ka maziem IT uzņēmumiem ir neiespējami attīstīties un konkurēt ar tādiem megauzņēmumiem kā "Google", "Microsoft" u. tml., bet, ja ir laba ideja un teicams izpildījums, tad panākumus var gūt pat viena cilvēka uzņēmums.
Mums Latvijā ir daudz talantīgu programmētāju, mākslinieku, sportistu, un tas ir tas, ar ko mēs varam konkurēt pasaulē. To atņemt nevar, talants vai nu ir, vai nav.
‒ Atgriežoties pie jūsu radītā projekta "TweetBalloons.com" ‒ kas tas ir un ko šī programma dos man un citiem interneta lietotājiem? Kā jūs vispār nonācāt pie idejas veidot ko tādu?
‒ Sākšu ar to, kā nonācām pie idejas. Tas, protams, nenotika vienā dienā un neradās no zila gaisa. Tie bija daudzi vakari, kad ar partneriem sanācām kopā un runājām par dažādām lietām: par to, ko mums pašiem vajadzētu, kāda ir informācijas plūsma mūsdienās, kā mēs ar to darbojamies, kā mums pietrūkst, kā tas būs nākotnē, kādi ir jaunumi IT pasaulē vispār...
Skatījāmies visai plaši, un esam paredzējuši apgūt dažādas informācijas straumes, taču nolēmām vispirms ķerties pie informācijas plūsmām no "Twitter", jo konstatējām, ka tādā vai citādā veidā tur tomēr nonāk lielākā daļa visas būtiskākās informācijas. "Twitter" ir unikāls ar to, ka tur ir milzīgs apjoms dažādas informācijas, taču tā mums tiek nodota vienā bezgalīgā, faktiski nesakārtotā un grūti pārskatāmā informācijas blāķī. Līdz ar to, lai uzzinātu kādu vienu ziņu, kas mani patiešām interesē, esmu spiests izlasīt simtiem vai pat tūkstošiem citu, mani absolūti neinteresējošu ziņojumu.
"TweetBalloons.com" ir programma, kas ļauj uzreiz redzēt pārskatu par visām jaunākajām ziņām, kuras interesē konkrēti tevi, proti, ziņas ir sadalītas "pa cilvēkiem", uzreiz redzams ir viss intervāls, kurā ziņas iesūtītas, tāpat arī ziņas tiek sakārtotas vai nu pēc svarīguma, vai laika – kā vien cilvēks pats vēlas. Vēl vairāk – iespējams apskatīt, piemēram, tikai ziņas ar bildēm, tikai tālāk ieteiktās jeb retweeted ziņas vai arī tikai oriģinālziņas. Iespējams lasīt ziņas par kādu konkrētu laika intervālu, kas varētu būt aktuāli, ja dienas gaitā, piemēram, braucot ar tramvaju, daļu ziņas kādā laika intervālā jau izlasījāt savā telefonā, vēlāk izlasījāt daļu ziņas kādā citā laika intervālā, bet vakarā mājās varat ērti atlasīt un izlasīt tās ziņas dažādos dienas laika intervālos, ko iepriekš nepaguvāt.
"TweetBalloons.com" ļauj veidot arī dažādas jūs interesējošās ziņu plūsmas, piemēram, pēc kāda atslēgas vārda vai no kādiem jūs interesējošiem cilvēkiem u. tml. Pēcāk no šīm plūsmām varat lasīt visu vai tikai svarīgākās ziņas, vai arī, piemēram, apskatīt tikai ziņas ar attēliem, turklāt darīt to tad, kad jums ir laiks. Patiesībā "TweetBalloons.com" strādā kā siets, kas izsijā jums visu nepieciešamo informāciju, bet pārējā izslīd cauri un nezog jūsu laiku.
‒ Vai "TweetBalloons.com" jau ir pieejams plašam lietotāju lokam? Kur un kā to atrast?
‒ Jā, ir pieejams, lai gan, jāatzīst, pašlaik tas darbojas testa režīmā, tomēr primārās funkcijas jau pilda. Atrast to var tīmeklī, ar domēnu http://www.tweetballoons.com.
‒ Vai kā cilvēks, kurš saistīts ar IT pasauli, spējat prognozēt, cik tālu var attīstīties šī nozare?
‒ Galvenais, ko pamana parasts interneta lietotājs, ir izmēri un jauda. Skatoties uz planšetdatoriem un viedtālruņiem, varētu domāt, ka tālāk jau vairs nav kur, bet tas tā nav. Manuprāt, 2014. gads ieies vēsturē kā "ģērbjamo" tehnoloģiju progresa un izplatības gads. Tas nozīmē, ka datortehnoloģijas plaši tiks izmantotas pulksteņos, brillēs un dažādos citos aksesuāros, pat kontaktlēcās, kuras mēs iegādāsimies un lietosim.
Tas, protams, nenozīmē, ka tradicionālie galda, klēpja un planšetdatori izzudīs, jo katram ir savas funkcijas un katrs no šiem rīkiem ir piemērots savām vajadzībām kā ērtākais. Ja man jāapskata e-pasts, es to varu darīt gan pulkstenī, gan telefonā, taču, ja man jāraksta kāda eseja vai biznesa pārskats, tad klēpjdators vai galda dators būs daudz ērtāks. Savukārt planšetdators ir ērts izbraukumiem – var iemest aci gan sociālajos tīklos, gan arī apskatīt e-pastu un, ja nepieciešams, atbildēt uz kādu vēstuli.
‒ Kļūst pat mazliet neomulīgi ‒ datora elements kontaktlēcā! Vai tas nav pirmais solis uz to, ka drīz ar kādu mikroelementu "sačipos" visus planētas iedzīvotājus?
‒ Tādas idejas jau ir izskanējušas, un agrāk vai vēlāk pie tā neapšaubāmi varētu nonākt. Kā jebkurai lietai, arī cilvēku čipošanai ir divas puses. Viena, pozitīvā: cilvēki, tostarp mūsu bērni, nevarēs kaut kā nejauši pazust, un tos, kuri pastrādās kādu noziegumu, būs daudz vienkāršāk un ātrāk notvert, jo katra cilvēka atrašanās vietu varēs izsekot ar dažādām tehnoloģijām, tostarp ‒ pat kosmosā riņķojošajiem satelītiem. Kā noziedzību ierobežojošam faktoram čipošanai it kā nebūtu ne vainas, tāpat nevajadzētu pases, vadītāja apliecības utt., visu informāciju varētu sasaistīt ar čipu.
Bet tam ir arī otra puse, ne tik jauka, proti, piemēram, ja pie varas kaut kur pasaulē nonāk cilvēks vai cilvēku grupa ar sliktiem nodomiem, tad opozīcijai un sabiedrībai var būt visai grūti patverties. Tāpat var notikt vajāšanas, izsekošanas un citi demokrātiskā pasaulē nepieņemami procesi. Bet, ja man prasa, vai tas notiks, varu atbildēt: jā, notiks, un tas ir tikai laika jautājums. Taču, ja mums pirms gadiem 20 kāds būtu stāstījis, ka ikviens, kurš to vēlēsies, varēs par jebkuru no mums uzzināt pilnīgi visu internetā dažu sekunžu laikā, – domāju, mēs arī būtu šokēti.
Tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, mēs pie tām pierodam un tās izmantojam. Ja kaut nedaudz domājam līdzi tam, ko darām, tehnoloģijas parasti uzlabo mūsu dzīves kvalitāti, lai gan tām, tāpat kā jebkam citam, ir arī trūkumi vai iespējas tās izmantot mums nevēlamā veidā. Bet līdzīgi taču ir arī ar uguni, zālēm, cirvi u. tml.