Izšķirošā nozīme labākam kopbudžeta izpildes rezultātam salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto bijusi decembrī saņemtajiem darbaspēka nodokļiem, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem informē FM.
Minētie nodokļu ieņēmumi 2013. gada decembrī bija vidēji par 16 % lielāki nekā šajā mēnesī iepriekšējos gados, kas saistāms ar gada pēdējā mēnesī laikus izmaksātajām algām un attiecīgi veiktajiem nodokļu norēķiniem budžetā. Tajā pašā laikā tomēr jāpatur prātā, ka ikgadējie nodokļu ieņēmumu pieaugumu tempi, kaut joprojām ir pozitīvi, 2013. gadā bija uz pusi lēnāki nekā 2012. un 2011. gadā, norāda FM.
Augstāki darbaspēka nodokļu ieņēmumi decembrī salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto noteica mazāku deficītu gan valsts speciālajā budžetā (40,7 miljoni latu jeb 57,9 miljoni eiro), gan pašvaldību budžetos (84,3 miljoni latu jeb 119,9 miljoni eiro).
Valsts pamatbudžetā 2013. gads noslēdzies ar pārpalikumu (49,3 miljoni latu jeb 70,2 miljoni eiro), kas atbilst apjomam, kas tika prognozēts iepriekš, un ir labāks rezultāts tam, kas bija plānots likumā par valsts budžetu 2013. gadam – bija plānots deficīts 78,2 miljonu latu jeb 111,2 miljonu eiro apmērā. Pārpalikuma izveidošanos valsts pamatbudžetā galvenokārt ietekmēja lielāki nodokļu ieņēmumi un mazāki izdevumi valsts parāda apkalpošanai, kā arī subsīdijām un dotācijām, nekā sākotnēji plānots, informē FM.
FM jau iepriekš prognozēja, ka kopbudžeta izdevumu kāpums 2013. gadā apsteigs ieņēmumu kāpumu. Pagājušais gads nepārprotami ir iezīmējis straujāku izdevumu kāpuma tempu tieši pamatfunkcijās gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, kur šī tendence ir izteiktāka.
2013. gads ir iezīmējis vērā ņemamus palielinājumus tādās tēriņu kategorijās kā atlīdzība, sociālie pabalsti, iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, kā arī subsīdijas sabiedriskā transporta pārvadātājiem, kas kopā gada laikā nodrošināja lielāko daļu no kopbudžeta izdevumu pieauguma. Tajā pašā laikā, pateicoties īpaši labvēlīgā brīdī par vēsturiski zemām procentu likmēm veiktiem aizņēmumu darījumiem valsts parāda pārfinansēšanai, procentu izdevumi valsts parāda apkalpošanai 2013. gadā nepārsniedza iepriekšējā gada līmeni.
Vērtējot valsts un pašvaldību izdevumus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētiem projektiem, ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, FM secina, ka tie nav pārsnieguši 2012. gada izdevumu līmeni, lai gan joprojām veido nozīmīgu budžeta daļu. Turklāt atsevišķās pozīcijās nav apgūts plānotais finansējums. Šī situācija liecina par nepieciešamību turpmāko gadu laikā būtiski intensificēt pūliņus, lai pilnībā absorbētu pieejamo ES finansējumu valsts attīstībai, norāda FM.
Pašvaldību attīstībai kopumā pagājušā gada laikā no valsts budžeta izsniegti jauni aizdevumi 149,5 miljonu latu (212,7 miljonu eiro) apmērā, kas ir par 29,6 miljoniem latu (42,1 miljonu eiro) jeb 25 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn pašvaldības izmantojušas iespēju saņemt aizņēmumus no tām nozīmīgākā aizdevēja – valsts budžeta, lai īstenotu dažādus pašvaldībām nozīmīgus investīciju projektus. Likumsakarīgi, ka aizņemšanās ir kāpinājusi pašvaldību izdevumus kapitālieguldījumiem, taču vienlaikus vēl ievērojamāks tēriņu pieaugums ir kārtējiem izdevumiem.
FM ekspertu vērtējumā 2013. gada vispārējās valdības budžeta bilance nepārsniegs 2012. gada līmeni, kas ir –1,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču oficiālie rezultāti var nedaudz atšķirties. Oficiālie rezultāti kļūs pieejami, kad Centrālā statistikas pārvalde iesniegs "Eurostat" parāda un deficīta aprīļa notifikāciju. Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2014., 2015. un 2016. gadam vispārējās valdības budžeta bilance 2014. gadā ir noteikta –0,9 % apmērā no IKP.