EM informēja, ka patlaban ir spēkā 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri", kas ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, turpretī izīrētāja tiesības ir ievērojami ierobežotas. Ministrija sākusi darbu pie jauna regulējuma izveides, lai sabalansētu īrnieka un izīrētāja interešu ievērošanu.
Ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Tādējādi likums neparedz iespēju noslēgt beztermiņa īres līgumus, kā to paredz spēkā esošais likums. Jaunā prasība ir saistīta ar apsvērumu, ka patlaban īrnieka ģimenes locekļiem ir tiesības pārslēgt īres līgumu īrnieka nāves, rīcībnespējas, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā, tomēr jaunajā likumprojektā šādas tiesības nav paredzētas.
Likumprojekts paredz, ka īrniekam ir tiesības lietot dzīvojamo telpu un veikt lietošanā nodotās dzīvojamās telpas kosmētisko remontu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgums to neaizliedz. Tāpat likumprojekts īrniekam atļauj iemitināt ģimenes locekļus un citas personas.
Tajā pašā laikā likumprojektā ir būtiski sašaurinātas īrnieka ģimenes locekļu tiesības un pienākumi. Patlaban spēkā esošais likums paredz īrnieka ģimenes locekļiem tādas pašas tiesības un pienākumus kā īrniekam, bet jaunais regulējums paredz noteikumu, ka īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz izīrētās dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst.
Attiecībā uz īres maksu likumprojekts nosaka, ka dzīvojamā telpa tiek nodota lietošanā par maksu, tās apmēru līgumslēdzējām pusēm nosakot naudā un ierakstot īres līgumā. Izīrētājs īres maksu var paaugstināt ne biežāk kā vienu reizi kalendārā gadā, ja īres līgumā ir paredzēti nosacījumi un kārtība īres maksas palielināšanai.
Likumprojekts paredz, ka izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku, ja viņš, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvojamo telpu. Tāpat izīrētājs varēs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai nemaksā par pakalpojumiem.
Likumprojekts ir papildināts ar jaunu dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas pamatu – īres līguma izbeigšana pārmērīgu zaudējumu dēļ. Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad īrnieks rada izīrētājam pārmērīgus zaudējumus, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, noteiktā termiņā par to brīdinot īrnieku. Īrnieka izlikšanu no dzīvojamām telpām uz izīrētāja brīdinājuma pamata nodrošinās policija.
Ja izīrētājs vēlēsies pārtraukt līguma darbību pirms termiņa, tiek rosināts noteikt dažādus brīdinājuma termiņus atkarībā no dzīvojamās telpas īres līguma termiņa – vismaz mēnesi iepriekš, ja īres līgums noslēgts uz laiku līdz gadam, vismaz trīs mēnešus iepriekš, ja līgums ir noslēgts no viena līdz trim gadiem, un vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja līgums noslēgts uz vairāk nekā trim gadiem. Īrnieks var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu jebkurā laikā, izņemot, ja noslēgtais līgums atļauj vienpusēju atkāpšanos no tā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā jaunajam īpašniekam ir jāturpina līgumsaistības ar tiem īrniekiem, kuru līgumi ir ierakstīti zemesgrāmatā. Lemjot par zemesgrāmatā neierakstīta līguma pārtraukšanu, īpašniekam jādod īrniekam piemērots laiks dzīvojamās telpas atbrīvošanai, iepriekš brīdinot par telpu atbrīvošanu noteiktajos termiņos.
Likumprojekts arī paredz pienākumu pašvaldībām izveidot īres līgumu reģistru, kas ietvertu ziņas par izīrētas dzīvojamās telpas adresi, izīrētās dzīvojamās telpas īrnieku un citām personām, kas lieto dzīvojamo telpu. Tāpat reģistrā būtu ietverama informācija par dzīvojamās telpas īres līguma termiņu.
Minētos priekšlikumus EM sagatavojusi sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Rīgas domi un citām iesaistītajām pusēm. Tāpat priekšlikumu izstrādes gaitā notika vairākas sanāksmes, kurās tika vērtēti priekšlikumi dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulējuma pilnveidošanai. Darba grupā piedalījās valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji, īres tiesībās praktizējoši advokāti un Latvijas Universitātes mācību spēki, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Patlaban likumprojekts atrodas saskaņošanas procesā ar iesaistītajām pusēm, un par tā pieņemšanu vēl būs jālemj Ministru kabinetam un Saeimai.