28.01.2014 13:16

Vešņakovs: Krievu skolas Baltijas valstīs netiks atvērtas bez iepriekšējas saskaņošanas

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Krievu skolas citās valstīs tiek atvērtas, vienīgi saskaņojot to ar attiecīgo valstu amatpersonām, un tas attiecas arī uz Baltijas valstīs iecerētajām krievu skolām, šorīt telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Viņš norādīja, ka šāda krievu skolu programma tiek īstenota jau sen. Par to, vai un kādas krievu skolas perspektīvā iespējams atvērt Latvijā, vēl tikšot diskutēts ar Latvijas amatpersonām. A. Vešņakovs atzīmēja, ka viņa redzējumā Krievija Latvijā varētu atvērt tikai tā sauktās svētdienas skolas.

Kopumā A. Vešņakovs plānojot tikties ar visiem Latvijas jaunās valdības ministriem, tostarp rīt, 29. janvārī, vēstniekam paredzēta tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti ("Vienotība"). "Runāsim par šo un citām tēmām," sacīja A. Vešņakovs.

Vēstnieks piebilda, ka ar I. Druvieti plānots pārrunāt arī valdības apņemšanos no 2018. gada valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs pāriet uz mācībām latviešu valodā. Pēc vēstnieka domām, Latvija šādai reformai nepavisam nav gatava, un minoritātēm ir jānodrošina tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā.

A. Vešņakovs nenoliedza, ka Krievija, tāpat kā citas valstis, Latvijā īsteno maigo varu, taču tā esot pozitīvi vērsta.

A. Vešņakovs uzsver, ka pagaidām vēl tikai notiek programmas "Krievu skolas aiz robežām" izstrāde un tā vēl būs jāapstiprina Krievijas valdībai, aģentūru LETA informēja Krievijas vēstniecībā. "Programmas realizācija var notikt tikai uz abpusēju valstu vienošanos un tikai ievērojot likumdošanu," norāda vēstnieks.

Kā ziņots, I. Druviete uzskata, ka Krievijai neizdosies Latvijā atvērt nevienu krievu skolu, jo šādai rīcībai tā nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ministre pagājušajā nedēļā izteicās intervijā Latvijas Radio.

Ministre stāstīja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij var būt suverēna rīcība savu iekšējo jautājumu risināšanā, kas arī attiecas uz izglītības jautājumiem, tāpēc I. Druviete apšauba, ka Krievijai varētu izdoties īstenot savu ideju, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

"Saprotiet, tas nav tik vienkāršs process, jo, lai veidotu mācību iestādi Latvijā, nepieciešama licence, mācību programmu un satura akreditācija un licence, kā arī daudzi citi nosacījumi, kas jāizpilda obligāti. Tomēr vēlētos vērst uzmanību uz faktu, ka mācību iestādes skolēniem varētu sagādāt grūtības eksāmenu kārtošanā, kas ir tikai valsts valodā," sacīja ministre.

Jau ziņots, ka Krievija plāno drīzumā atvērt ārvalstīs krievu skolas, tostarp Baltijas valstīs, – pagājušajā nedēļā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Mēs esam apstiprinājuši valdības līmenī, un drīzumā tiks sākts projekts ar nosaukumu "Krievu skola ārzemēs". Mēs centīsimies vienoties ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar citiem mūsu kaimiņiem, valstīm, kur dzīvo mūsu tautieši, lai tur uz mūsu rēķina veidotu krievu skolas," sacīja S. Lavrovs.

Viņš norādīja, ka šajās skolās mācības notiks pēc Krievijas standartiem. "Mēs gribētu, lai tas notiktu drīzāk, taču ne viss ir atkarīgs no Ārlietu ministrijas," sacīja S. Lavrovs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uzskata, ka S. Lavrova paustā iecere nav atbalstāma. "Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Arī mikroblogošanas vietnē "Twitter" E. Rinkēvičs pauda, ka šādu skolu atvēršana nav un nebūs pieņemama.

Līdzīgu attieksmi pret Maskavas ieceri paudušas arī Lietuva un Igaunija.