Labklājības ministrijā informēja, ka bērni visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija. No visām trūcīgajām ģimenēm 39 % Latvijā ir tādu, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem, secināts SIA "GfK Custom Research Baltic" veiktajā pētījumā. Turklāt vairumam trūcīgo ģimeņu nav atkarību problēmu un 72% ģimeņu vecāki izturas atbildīgi pret bērnu labklājību.
Izvērtējuma rezultātā LM secinājusi, ka nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas kā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz trīs cilvēki, no kuriem viens vai divi ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem (67 % no visām mājsaimniecībām). Lielākajā daļā no šīm mājsaimniecībām bērniem ir tikai viens vecāks. Gandrīz puse jeb 42 % no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus.
Piemēram, 39 % gadījumu bērnus audzina viens vecāks, kurš nestrādā, 19 % bērnus audzina viens vecāks, kurš strādā, bet 16 % bērnu audzina abi vecāki, no kuriem strādā tikai viens, 14 % bērnus audzina abi vecāki, kuri nestrādā. Tie vecāki, kuri strādā algotu darbu, pamatā nodarbināti tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Raksturīgi, ka šīs ģimenes trūcīgas ģimenes statusu saņem ilgstoši.
Gandrīz visas trūcīgās mājsaimniecības saņem ģimenes valsts pabalstu, vairums saņem arī dzīvokļa pabalstu īres vai/un komunālo pakalpojumu segšanai, kā arī pārtikas pakas. Liela daļa ģimeņu izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus trūcīgās ģimenes statusa laikā. Minētās ģimenes nav aktīvas brīvā laika pasākumu apmeklētājas, tomēr ir aktīvas līdzdarbības pienākumu veikšanā.
Izvērtējot pētījuma datus, LM secinājusi, ka nepieciešams izstrādāt īpašus atbalsta pasākumus ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Tāpat jāveicina jaunu darbavietu rašanās, īpaši pievēršot uzmanību tādām darba vietām, kurās darba pieredzi varētu atjaunot ilgstoši bez darba esoši cilvēki, kā arī varētu strādāt cilvēki ar vienkāršā darba iemaņām un cilvēki ar invaliditāti.
2010. gadā, plānojot Eiropas Savienības attīstības stratēģiju turpmākajiem 10 gadiem, visas dalībvalstis, tostarp Latvija, par vienu no mērķiem izvirzīja nabadzības samazināšanu. Latvija apņēmās līdz 2020. gadam nabadzības un sociālās atstumtības risku novērst 121 tūkstotim Latvijas iedzīvotāju.