Raidījuma apkopotie darbinieku stāsti liecina par ļoti dažādām situācijām, kādās uzņēmums izrādījis savas "rūpes" pret strādājošajiem. Sākot ar došanos uz tualeti saskaņā ar sarakstu, ļoti ilgām darba stundām, produktu atpirkšanu, kam beidzies termiņš un visbeidzot ar īpašām rūpēm Ziemassvētkos, kad darbinieku bērni tiek pie veikala sarūpētām dāvanām, par kurām jau tūlīt nākamajā mēnesī atvelk no algas.
"Viņi ļoti smuki rūpējās tad, kad bērniem Ziemassvētkos dāvina dāvanas, par kurām nākošajā mēnesī ļoti smuki atskaita naudiņu. Es arī varu ļoti smuki par to nopelnīto naudu nopirkt bērniem dāvanas, tikai es nopirkšu to, ko tiešām vajag. Tas žests sākumā liekās baigi jauki, ka līdz 10 gadiem dāvina dāvanas, bet nākamajā mēnesī skaties algas lapiņā, domā, kas tā par dāvanu, par ko atskaitīta summa. Tas tomēr ciniski!" sašutusi bija kāda kasiere, kas nesen aizgājusi no darba "Maximā".
Citas "Maximas" kasieres ikdiena vairāku gadu garumā bijusi šādā: 11 līdz 12 stundu gara darba diena, trīs dienas pēc kārtas, tad viena brīvdiena, un viss atkal no jauna. Darba dienas laikā 15-20 minūtes ātrām pusdienām. Uz tualeti tikai tad, ja dota atļauja un arī tad tikai tad, ja tobrīd šāda atļauja nav dota kādam citam.
Kāds veikala apsargs stāsta, ka darbinieki arī šobrīd nav labākā situācijā. Pēc traģēdijas Zolitūdē esot uzsvērts, ka joprojām trauksmes gadījumā jāpieturas pie instrukcijas, proti, darba vietu pamest nedrīkst.
Apsargs skaidro, ka "instruktāža klātienē, praksē, kā rīkoties, nav nekad veikta. Evakuācijas izejas visas aizkrāmētas līdz pagājušajai ceturtdienai. Un nākamajā dienā bija kāda ziņa no augšas un nākamajā dienā evakuācijas izejas bija atkrāmētas un atslēgtas."
Arī "De facto" Lietuvā aptaujātie cilvēki uzskata, ka ciniskie un neiejūtīgie "Maxima" vadības izteikumi pēc Zolitūdes traģēdijas nav tikai komunikācijas kļūda, bet gan raksturo "Maximas" vadības stilu kopumā.
"Viņi ļoti enerģiski strādāja, sāka no maza veikaliņa, lēnām attīstījās , domāja par inovācijām, bet varbūt dzenoties pēc peļņas, pēc tirgus paplašināšanas, aizmirsa lietas, ko var nosaukt vienā vārdā - cilvēcība," saka lietuviešu žurnālists Ramūns Bogdans.
Lietuvā "Maxima" ir mīlētākais zīmols, taču arī šeit, ja jāraksturo slikti darba apstākļi, pirmais prātā nāk "Maximas" kasieris. "Varu izstāstīt kādu joku par "Maximu" no lietuviešu folkloras: "Maximā" kasierēm pie kasēm ir jāsēž pamperos, jo atstāt telpas nav atļauts. Un raugieties, kā tāds joks pārvēršas šausminošā traģēdijā, ja čeki jāsit līdz brīdim, kamēr burtiski tev jumts uzgāžas virsū," saka Bogdans.
Jau ziņots, ka bijušais "Maxima Latvija" vadītājs Jasinsks uz jautājumu, vai arī kādam no veikala vadības nebūtu jāseko Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, izteicās, ka "atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi", bet viņš varot cilvēkiem skatīties acīs. Pēc "Maxima Latvija" vadītāja sacītā, veikala darbinieki rīkojušies tā, kā viņiem šajā situācijā bija jārīkojas, bet pats uzņēmums nav plānojis un neplāno pamest Latvijas tirgu.
Nosodījumu par šādiem izteikumiem pauda daudzi Latvijas iedzīvotāji un amatpersonas. Valsts prezidents Andris Bērziņš to pārrunāja ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Uz Ārlietu ministriju bija izsaukts Lietuvas vēstnieks Ričards Degutis.
Reaģējot uz Jasinska pausto attieksmi, Latvijas sociālajos medijos izplatīta Lietuvas prezidentei adresēta vēstule, ko var parakstīt un nosūtīt ikviens. Vēstulē prezidente aicināta darīt visu iespējamo, lai novērstu "Maxima" vadības nepieņemamo attieksmi. "Latviešiem nepieciešams just, ka Lietuvas valdība ir viņu pusē. Nedrīkstam pieļaut, ka dažu lietuviešu bezatbildīgā darbība kaitē mūsu valstu attiecībām," aicina vēstules autors.
Jasinska izteikumus par nepieņemamiem atzinuši daudzi jo daudzi Lietuvas interneta mediju lasītāji, kas traģēdijai Rīgā sekojuši ar dziļu līdzjūtību. Viņu komentāros izskan aicinājumi boikotēt "Maxima" veikalus ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā.