Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, lai īstenotu koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā.
Debatējot par priekšlikumu, kas paredz, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 latus), Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (SC) to nodēvēja par absurdu priekšlikumu un retoriski vaicāja, vai tā nav vērtējama kā termiņuzturēšanās atļauju elementāra iztirgošana.
Arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS) šo priekšlikumu nodēvēja par termiņuzturēšanās atļauju prastu tirgošanu. Viņš akcentēja, ka vēl nekad nebija redzējis tik klaju Saeimas Juridiskā biroja iebildumu ignorēšanu, kā tas notika Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā tika skatīts šis jautājums.
Seržants atsaucās uz Juridiskā biroja iepriekš norādīto, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".
Neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins norādīja, ka kopumā neatbalsta ideju iemainīt uzturēšanās atļaujas pret naudu. Taču šodien nāksies to atbalstīt, jo tas ir koalīcijā panākts kompromiss. Olšteins aģentūrai LETA iepriekš norādīja - lai gan viņš neatbalsta virzītos grozījumus, tomēr tos nāksies atbalstīt, jo tie ir saistīti ar valsts budžeta pieņemšanu.
Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) debatēs pauda, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK kopš paša sākuma ir bijusi pret uzturēšanas atļauju tirgošanu gan ar naudu, gan ar nekustamā īpašuma iegādi. Viņa teikto papildināja parlamentārietis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), kurš prognozēja, ka nākamgad ievēlamā 12.Saeima pilnībā atcels termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par darījumiem.
Seržants norādīja, ka vēlēsies paskatīties, kā Dombrava balsos jautājumā, kas saistīts ar 50 000 eiro priekšlikuma pieņemšanu. Savukārt, Dombrava norādīja, ka Seržanta pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotāju pulkam pēdējā laikā ir piepulcējušies ziedotāji no nekustamo īpašumu jomas. Viņš aicināja ZZS pārstāvjus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā apskatīties savus ziedotāju sarakstus, tajā skaitā no "Rietumu bankas".
Kā ziņots, apstiprinātie grozījumi paredz, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.
Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017. gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.
Par katru darījumu valsts budžetā tiks iemaksāti 25 000 eiro (17 570 lati), un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai. Sākotnēji šos līdzekļus bija paredzēts iemaksāt Ekonomikas attīstības fondā, taču Saeimas Juridiskā biroja iebildumu dēļ likumā formulēts, ka šie līdzekļi iemaksājami valsts budžetā.
Noteikts, ka no 2015. gada termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādāsies īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro (175 700 lati) un samaksās valsts budžetā 25 000 eiro.
Ministru kabinets būs tiesīgs lemt par īpašam mērķim paredzēto bezprocentu valsts vērtspapīru emisijas apturēšanu uz noteiktu laiku, ja atbilstoši finanšu ministra ziņojumam tas apdraudēs gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto maksimālo valsts parāda apmēru uz gada beigām.
Apstiprināts Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (V) priekšlikums, ka par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegādi uzturēšanās atļaujas netiek izsniegtas.
Uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas arī par neapbūvētu zemesgabalu iegādi.
Iepriekšminētie maksājumi ārzemniekam būs jāieskaita valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē. Maksājums būs vienreizējs un netiks atmaksāts, izņemot Ministru kabineta noteikumos minētos gadījumus.
Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā, bet līdzekļu izmantošanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrēs Ekonomikas ministrija.
Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014. gada 1. janvāra.
Saeimas kuluāros runā, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Prezidents nav slēpis, ka ierobežojumus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai uzskata par tuvredzīgiem un Latvijas ekonomikai neizdevīgiem. Ja likuma grozījumi tiktu pieņemti 31. oktobrī, tos otrreizējai caurlūkošanai varētu nodot jau pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, kas paredzēta 6. novembrī.
Atsevišķi koalīcijas politiķi aģentūrai LETA gan apgalvoja, ka panāktā vienošanās par uzturēšanās atļaujām netiktu būtiski pārskatīta arī gadījumā, ja parlaments šo likumu izskatītu otro reizi.