Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka šis piedāvājums varētu būt "absolūtais minimums", ko varētu uzskatīt par pašreizējās kārtības ierobežojumiem.
Piedāvājums paredzot noteikt lejupslīdošu kvotu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, pēc kuriem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Nākamgad šo darījumu ierobežojums varētu būt no 700 līdz 750, un katru gadu šī kvota samazinātos par 150 līdz 200. Savukārt 2017.gadā valdība varētu lemt par šīs programmas slēgšanu.
No nākamgad plānotājiem darījumiem ne mazāk par 50 jābūt tādiem, kas ir vismaz 0,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat visos reģionos būtu noteikts vienāds minimālais darījuma slieksnis - 150 000 eiro. Katram darījumam būtu 25 000 eiro iemaksa budžetā, un šie līdzekļi lielākoties tiktu novirzīti reemigrācijas plāna pasākumiem un demogrāfijas situācijas uzlabošanai. Tāpat patlaban piedāvājums iespējamam risinājumam uzturēšanās atļauju jautājumā paredz, ka nevarētu iegādāties neapbūvētus zemes gabalus uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Vēl šajā piedāvājumā paredzēts, ka darījumu īpatsvars no vienas valsts nevar pārsniegt 30%.
Dzintars norādīja, ka šis piedāvājums varētu būt minimums, bez kura droši varētu teikt, ka valdība savu uzdevumu nav izpildījusi. Politiķis arī uzsvēra, ka bez šiem ierobežojumiem šāds darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem dramatiski pieaugtu.
Ja notiek diskusijas par šādu piedāvājumu, tas ir "būtisks progress" un pašreizējās sistēmas ierobežošana, rezumēja Dzintars. Vienlaikus politiķis izteica šaubas par to, vai "Vienotības" un Reformu partijas (RP) nostāja šajā jautājumā nemainīsies, ņemot vērā, cik "ietekmīgas biznesa grupas iesaistītas šajā procesā".
Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA apstiprināja, ka šis ir iespējamais modelis, par ko notiks diskusijas rītdienas nacionālās apvienības un valdības vadītāja tikšanās laikā. Sarunu process gan vēl nav noslēdzies, līdz ar to iespējamas izmaiņas šajā piedāvājumā, turklāt jāvērtē arī Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi šajā jautājumā, piebilda Panke.
Kā ziņots, šodien sāksies politiskās konsultācijas saistībā ar situāciju koalīcijā. Galvenais jautājums, par kuru neesot panākta vienošanās, ir nacionālās apvienības prasība ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Pagaidām koalīcijas partneri nav vienojušies par kvotu apmēru šādiem darījumiem. Ņemot vērā, ka vienošanās šajā jautājumā nebija panākta, nacionālā apvienība nepiedalījās Saeimas balsojumā par budžeta projekta nodošanu komisijām.
Šāda VL-TB/LNNK rīcība izsauca asu "Vienotības" pārstāvju reakciju. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka notikušais ir koalīcijas līguma pārkāpums, savukārt "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa to nodevēja par "bezatbildīgu rīcību", kā arī pieļāva, ka nacionālās apvienības nostāja uzturēšanās atļauju jautājumā varētu būt saistīta ar VL-TB/LNNK sponsoriem.