Pēc viņas teiktā, šādas informācijas koncentrēšanās atsevišķu institūciju rokās var būt bīstama sabiedrībai kopumā. "Specdienesti var izsekot jebkuru no mums un pārkāpt mūsu tiesības uz privāto dzīvi, pamatojoties tikai uz aizdomām par potenciālu noziedzīgu nodarījumu un bez pierādījumiem. Vienlaikus iedzīvotāju vairākums šādu kontroli uzskata par nepieņemamu," teica advokāte, komentējot pētījumu centra SKDS nule publiskotās jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultātus.
Aptaujā noskaidrots, ka 87 % Latvijas iedzīvotāju nebūtu pieņemami, ja valsts drošības vārdā viņu telefonsarunas noklausītos vai privātā e-pasta saraksti lasītu specdienesti. Tikai 9 % neiebilstu pret šādu iejaukšanos viņu privātajās lietās. Spilgts pierādījums specdienestu visatļautībai un patvaļai, pēc J. Kvjatkovskas paustā, ir uzņēmējas Ināras Vilkastes gadījums, proti, specdienesti viņas telefonsarunas sāka prettiesiski noklausīties jau kopš 2005. gada, kad pret uzņēmēju vēl nebija uzsākts neviens process, un tas turpinās vēl šobrīd.
Uzņēmēja jau vairākkārtīgi ir norādījusi, ka laikā, kad notikuši uzbrukumi viņai un viņas ģimenes locekļiem, klāt ir bijuši specdienestu darbinieki. Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka šajā gadījumā ir sakritušas noziedznieku ekonomiskās un specdienestu politiskās intereses, kuru īstenošanai tiek izmantotas likumu nepilnības. Lai gan Latvijas tiesisko sistēmu kopumā uzskata par atbilstošu Eiropas demokrātiskajām vērtībām, tajā neizpaliek tā dēvētās pelēkās zonas attiecībā uz specdienestiem piešķirtajām pilnvarām, proti, to dēļ zem šo dienestu lupas bez tiesas sankcijas var nonākt jebkurš cilvēks, uzsvēra advokāte J. Kvjatkovska.
Viņa atsaucās uz Operatīvās darbības likuma (ODL), kurš ļauj pret personu, kura, pēc specdienesta uzskata, kaut vai tikai plāno vai veic noziedzīgas darbības, sākt izmeklēšanu bez krimināllietas ierosināšanas. Tādējādi attiecīgajai personai tiek liegtas jebkādas tiesības un garantijas, kādas sniegtu kriminālprocess, skaidroja Kvjatkovska. Tāpat Kvjatkovska norādīja, ka atšķirībā no citām Rietumeiropas valstīm, Latvijā persona, pret kuru vērstas operatīvās darbības, nekad neuzzinās par šādu faktu un pat tiesas procesā nevarēs iegūt pilnu pieeju specdienestu apkopotajai informācijai. "Tādējādi tiek pieļauta situācija, ka izmeklēšanas darbinieki var traktēt iegūtos materiālus sev vēlamā veidā, bet apsūdzētajam tiek liegtas tiesības uz objektīvu tiesas procesu," uzsvēra advokāte.
Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis, kas darbojas Saeimas ODL apakškomisijā, ir paudis viedokli, ka ODL pēc būtības ir pretrunā ar Likumu par tiesu varu, kurš noteic, ka nav pieļaujama speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošana, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas. A. Vaznis arī secina, ka neesot saprotams, kas slēpjas aiz ODL iekļautās definīcijas "valstij svarīgu interešu apdraudējums", jo nav skaidrs, kurš ir tiesīgs noteikt, kādas intereses valstij ir svarīgas un kādas nav.
Saistībā ar ziņām, ka ASV specdienesti valsts drošības vārdā elektroniski izspiego savas valsts iedzīvotājus, pēdējā laikā daudzviet pasaulē ir aktualizējies jautājums par to, cik pieņemama ir šāda rīcība. Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, arī Latvijas drošības struktūru rīcībā esot datorprogramma "FinSpy", kuru vairāku valstu valdības izmanto savu iedzīvotāju izsekošanai.