25.05.2013 16:33

Saulkrastos ar koncertu atminēsies pēdējo joku karali Edgaru Liepiņu

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Visās dzīves situācijās mēģinu saskatīt dzīvesprieku. Ja tas neizdodas, tad ir jāmūk, bet, ja arī tas neizdodas, – tad atliek skumt," smej Edgara Liepiņa ikgadējo svētku Saulkrastos vadītājs Roberts Gobziņš. "Visās dzīves situācijās mēģinu saskatīt dzīvesprieku. Ja tas neizdodas, tad ir jāmūk, bet, ja arī tas neizdodas, – tad atliek skumt," smej Edgara Liepiņa ikgadējo svētku Saulkrastos vadītājs Roberts Gobziņš. www.delfi.lv

Maija pēdējā svētdienā uz Saulkrastu estrādes kāps mūziķi un dejotāji, lai kopīgi svinētu gadskārtējos joku karaļa Edgara Liepiņa svētkus "Uz redzēšanos atkal maijā".

Par jautru atmosfēru pasākumā no plkst. 15 rūpēsies dziedātājs un dīdžejs Roberts Gobziņš. Un ne velti tieši viņš, – tāpat kā aizsaulē aizgājušas komiķis, arī R. Gobziņš ar humoru ir uz "tu". "Visās lietās un dzīves situācijās mēģinu saskatīt dzīvesprieku. Ja tas neizdodas, tad ir jāmūk, bet, ja arī tas neizdodas, – tad atliek skumt."


Edgara Liepiņa mūzika un izpildītās dziesmas R. Gobziņam vienmēr bijušas sirdij tuvas un mīļas, bet "nav tādas vienas mīļākās vai vienas nemīļākās dziesmas". Savulaik vokālajā ansamblī R. Gobziņš pats daudzas no tām dziedājis, bet atzīst, ka nav izdevies tik labi, cik atzītajam komiķim. Nekad tā arī nav izdevies panākt to attieksmi, ar kādu mūziku izpildīja Edgars Liepiņš. "Protams, mēs katrs varam šajās dziesmām ielikt kaut kādu savu attieksmi, bet Edgara darbu nav iespējams atkārtot. Kā jau katrs aktiera vārds – tas sevī kaut ko nes un izsaka vairāk," vērtē R. Gobziņš.

Mūziķa galvenās atmiņas par Edgaru Liepiņu saistītas ar mūziku un koncertierakstiem, kas turpina skanēt arī pēc komiķa aiziešanas aizsaulē. Leģendārais aktieris miris 1995. gada 13. septembrī un apglabāts Skultes kapos, netālu no Saulkrastiem. R. Gobziņš atzīst, ka tādas kārtīgas tikšanās aci pret aci ar E. Liepiņu viņam nav gadījušās, bet "ir būts viņa koncertos, kur biju skatītāja lomā".

Runājot par mūsdienu karaļiem – vai pēc E. Liepiņa tādi vispār bijuši, R. Gobziņš zina atbildi. "Karaļu laiks ir pagājis, un mūsdienās var būt tikai daudz mazu karalīšu. Žanri un informatīvā aina šobrīd ir pavisam atšķirīga no tās, kāda tā bija Edgara Liepiņa laikos. Šajā gadsimtā informācijas lauki, kuros dzīvo dažādas sabiedrības grupas, ir ļoti atšķirīgi. Šodien varbūt katrā žanrā, katrā ciematā ir kāds joku karalis, jo cilvēki ir ļoti sašķelti. Vienā valodā runājošie cits citu nesaprot. Tajā laikā ar varu vai kādiem citiem līdzekļiem tā vienotība tomēr bija panākta. Edgara Liepiņa laikā informatīvajā telpā bija skaidrs, ka ir viens joku karalis un viss. Tā tas bijis vēsturiski. Mūsdienās joku karaļi kā šķira nav iespējama, sabiedrības grupām nereti citai gar citu nav nekādas daļas. Tāds cilvēks, kas interesējas tikai par to, kas notiek viņa ciematā, nevar saprasties ar to, kas ceļo pa pasauli un kura intereses ir globālas," uzskata
mūziķis.