Aprēķini liecina, ka viena kinoteātra digitalizācija izmaksātu aptuveni 50 000 latu. Baldones kinoteātra vadītājs Gunārs Zeiferts pastāstīja, ka, pēc tam, kad izplatījās ziņas par pāriešanu uz digitālo formātu, pagājušā gada nogalē visi Latvijas kinoteātri sanāca kopā, lai spriestu par turpmāku rīcības plānu un lemtu par Latvijas kinoizrādītāju asociācijas izveidi. Tās uzdevums būs mēģināt apgūt Eiropas fondus, lai digitalizāciju risinātu valsts mērogā.
"Tā nav tikai Baldones vai kādas citas pilsētas individuāla problēma. Jautājums ir visas Latvijas mērogā. Nepieciešamā aparatūra ir ļoti dārga, 60–80 tūkstoši eiro. Pašvaldības kinoteātriem, tādiem kā Baldonē, šādas naudas nav," skaidro G. Zeiferts. Viņš uzskata, ka informācija par filmu digitalizāciju nākusi daudz par vēlu. Lai varētu laikus sagatavoties, to vajadzēja paziņot vismaz pirms diviem, trim gadiem.
Apmeklētākie – latviešu un animācijas filmu seansi
G. Zeiferts atklāj, ka kinoteātris Baldonē strādā ar zaudējumiem un cilvēku interese par vietējo kino esot niecīga. Uz jaunākās latviešu filmas "Sapņu komanda 1935" pirmizrādi Baldonē atnākuši vien septiņi cilvēki. G. Zeiferts atzīst, ka par tādu apmeklējumu viņš bijis šokā. Galvaspilsētas tuvuma dēļ cilvēki labprātāk kino dodas skatīties uz Rīgu un negaida, kad jaunākās filmas tikai pēc mēneša vai vairāk parādīsies uz vietējā kinoteātra ekrāna. "Kad dala filmu kopijas, mums ir jāgaida. Priekšroka vienmēr ir lielajām pilsētām, lielajiem kinoteātriem. Mēs, mazie, piesakāmies un gaidām rindā," paskaidro G. Zeiferts.
Visapmeklētākās esot multiplikācijas filmas, kuras dublētas latviešu valodā. Tāpēc vien, ka filmas ir saprotamā valodā, tās skatās gan vecāki ar bērniem, gan skolēni, gan cilvēki gados. Atskatoties pagātnē, G. Zeiferts analizē, ka salīdzinoši liels apmeklējums bijis latviešu filmām, piemēram, "Rīgas sargi", "Rūdolfa mantojums". "Ja šāds kinoteātris būtu kādā citā pašvaldībā, es ticu, ka tas jau sen būtu likvidēts, bet, tā kā Baldonē nav kultūras nama, tad dažādi kultūras pasākumi tiek rīkoti arī kinoteātra zālē."
Modernizācijā saskata ieguvumus
Siguldas kinoteātra "Kino Lora" darbību pārmaiņas neietekmēs. Tas jau šobrīd ir moderns un ekskluzīvs kinoteātris, kas noteikti sekos līdzi tendencēm tehnoloģiju attīstībā un modernizēsies, norāda kinoteātra vadītājs Jānis Bormanis. Viņš nepieciešamajās pārmaiņās saskata arī ieguvumus un labumu – modernizējoties, kino savā piedāvājumā varēs nodrošināt plašāku filmu klāstu.
Ziemas periodā Siguldas kinoteātris par apmeklējumu sūdzēties nevar. Mazāk apmeklētāju ir septembrī, kad nauda iztērēta skolas lietām un interese par kino noplakusi. J. Bormanis norāda, ka vismazāk ejošās ir šausmu filmas, tāpēc no tām kinoteātris ir pilnībā atteicies. Savukārt vislielākā piekrišana ir animācijas filmām. Gadā ir pāris ievērojamu filmu, kuras izpelnās lielu popularitāti, piemēram, režisora Toma Hūpera "Nožēlojamie" vai pusaudžu sāgas "Krēsla" filmas, un arī to apmeklējums parasti ir liels.
Kultūras namos būs jāpaliek bez kino
Savukārt Salaspilī kino bieži tiek rādīts kultūras namā "Enerģētiķis". Tā vadītāja Ināra Caunīte atzīst, ka par kino formāta digitalizāciju vēl galvu nelauza. "Nāks tuvāk, tad arī domās," viņa norāda un uzsver, ka primāri "Enerģētiķis" ir kultūras nams, nevis kinoteātris. Ja turpmākai filmu demonstrēšanai būs nepieciešams iegādāties aprīkojumu par vairākiem desmitiem tūkstošu, tad nāksies iztikt bez kino.
Iepriekš:
Baldones kinoteātrī vislielākā piekrišana ir filmām latviešu valodā