18.10.2012 22:07

Indras Sproģes Apaļais Ābols un kompānija kāps uz skatuves Ādažos

Autors  Agnese Dzene
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Māksliniece Indra Sproģe Māksliniece Indra Sproģe www.sproge.lv

Piektdien plkst. 18  Ādažu kultūras centrā viesosies Carnikavas novada Garciemā dzīvojošās mākslinieces Indras Sproģes grāmatas "Joka pēc alfabēts" tēli Latvijas Leļļu teātra aktieru izpildījumā.

Grāmatas autore stāsta, ka „pirmais un galvenais mērķis, radot grāmatu, bija savam puikam iemācīt alfabētu jautrā veidā. Man likās šausmīgi, ka bērnam astoņu gadu vecumā ir jāiemācās pilnīgi nesakarīgu burtu rinda." Māksliniece atklāj, ka sākotnēji par grāmatas mērķauditoriju uzskatījusi tieši astoņus gadu vecus bērnus, kuriem pa vasaru no pirmās uz otro klasi jāiemācās alfabēts. "Man kā liels pārsteigums izrādījās, ka grāmatas auditorija ir bērni no viena līdz astoņiem gadiem, ieskaitot tos, kuri ir vecāki, bet vēl nav iemācījušies alfabētu. Man pienāca visādas vēstules pa dažādiem komunikāciju kanāliem par to, ka bērns jau divos vai trīs gados pēc multfilmas un dziesmas apguvis alfabētu."

Māksliniece priecājas par to, ka alfabētam izdevies apaugt ar dziesmu, multfilmu un teātra izrādi. "Bērnam ir vieglāk iemācīties, ja tiek piedāvāti dažādi veidi, kā to darīt. Bērni ir ļoti dažādi, un katrs mācās pa savam. Vienam ir vizuālā atmiņa, vienam dzirdes, citam patīk pašam kustēties līdzi un visu izdzīvot. Pie katra alfabēts atnāk pa savu taciņu visvieglākajā veidā."

Indrai ir aizdomas, ka ar lipīgo dziesmiņu bērni vecākus dažkārt var izvest no pacietības: "Kad bērns 57. reizi pēc kārtas grib dzirdēt dziesmiņu, pieaugušie varbūt paliek dusmīgi, bet galvenais mērķis ir sasniegts – mācību materiāls bērnam ir prieks, nevis kaut kas mokošs, pie kā ir jāsēž un jāmēģina iedzīt galvā. Turklāt pieaugušajam nav jāstāv blakus un jāskaita – a, ā, b, c, č, bezcerīgi kaļot sausu informāciju. Visu izdara pats mācību materiāls!"

Māksliniece atzīst, ka visi joka alfabētā iesaistītie radošie cilvēki savā ziņā ir kā bērni, tāpēc labi saprot viņu pasauli. "Pašiem bija liels prieks strādāt kopā, brīnīties un priecāties par to, kas top. Tāpēc arī rezultāts izdevās jauks."

"Joka pēc alfabēts" ir īpašs un atšķiras ar to, ka iever sevī ne tikai lietvārdus, bet arī īpašības un darbības vārdus. "Līdz ar to ir iespējams izveidot pavisam loģisku stāstu. Esam pieraduši, ka alfabētu māca, izmantojot lietvārdus. Pati esmu mēģinājusi veidot pasaku tikai no tiem, bet tā sanāk pārāk sarežģīti. Milzīga putra."

Strādājot ar bērniem dažādās radošajās darbnīcās, Indra ir rosinājusi bērnus veidot savus alfabēta teikumus. "Pēc šīs pašas shēmas viņi izdomā interesantus salikumus. Piemēram, mans mīļākais top teikums ir – lielie ļaudis mīlēja naudu. Turpat uz vietas rodas fantastiskas lietas! Katrs teikums ir svaigs," sajūsmināta ir māksliniece. Viņa atklāj, ka pie sava alfabēta teikumiem strādājusi salīdzinoši ilgi – apmēram mēnesi. Vajadzējis domāt par to, lai teikumi ir bērniem saprotami un uzzīmējami. "Sākumā katram burtam uzrakstīju vairākus vārdus un tad meklēju kombinācijas, atstājot tikai vizuāli uztveramākos vārdus."

Indra atzīst, ka režisore Vijas Blūzmas veidotā Leļļu teātra izrāde, kas radīta pēc viņas grāmatas, gan stipri atšķiras no tā, kādu pati to ir iztēlojusies. "Izrādi es noteikti būtu taisījusi pavisam savādāku. Bet nu – tā ir teātra versija."

Šis rudens māksliniecei bijis īpašs ar Degunlāča piedzimšanu. Pie jaunās grāmatas "Māci mani Degunlāci" reizrēķiniem māksliniece strādājusi divus gadus. "Ja pirms tam man likās, ka nekas briesmīgās kā iemācīties alfabētu nevar būt, tad tagad zinu – tas ir reizrēķins. Ja ir kaut kas tāds ļoti nepatīkams, tad mans izaicinājums ir kā ar burvju nūjiņu to pārvērst par kaut ko ļoti interesantu, saistošu un krāsainu. Tā, ka pārsteigumā atveras mutes." Indra priecājas, ka Degunlācis pēc vasaras ļauj bērniem vieglāk atkal atsākt skolas gaitas. "Tiem, kam tagad jāmācās reizrēķins, nebūs drūmais rudens ar dubļiem, bet būs jautrais ar spilgti zilām debesīm, kas spīd cauri dzeltenajām lapām."

Māksliniece atzīst, ka Garciems ir vislabākā vieta, kur dzīvot un ļaut vaļu radošajam garam. Pirms tam Indra dzīvojusi Rīgā, Sarkandaugavā, tāpēc var salīdzināt un zina atšķirību starp Rīgas troksni un Pierīgas mieru. "Te blakus ir mežs, Piejūras dabas parks, jūra. Kas gan varbūt labāks un piemērotāks radošām domām? Vasarā ar riteni vai ziemā ar distanču slēpēm izbraukt visus ceļus pa mežu gar jūras krastu. Dabas tuvumā ir iespēja pieslēgties lielajām, radošajām domām."