24.05.2017 14:45

Aizgājušo laiku liecības apkopotas tradīciju burtnīcā "Gaujas plostnieki"

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Starpnozaru mākslu grupa "Serde" sērijā "Tradīciju burtnīca" laidusi klajā izdevumu "Gaujas plostnieki". Grāmatā apkopoti stāsti un atmiņas, kas atklāj senāku laiku notikumus Gaujā un tās krastos, kad Latvijas garākā upe tika izmantota kā ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai.

Izdevumā publicēti arī Gaujas plostnieku pēcteču, viņu radinieku un aculiecinieku stāsti, kas pauž aizgājušo laiku liecības, piemēram, bērnu dauzīšanos pa baļķiem, ragatu izmantošanu, lai tiktu pāri upei uz skolu vai sēņu mežiem, došanos ar mazajiem plostiņiem jeb pleserīšiem atpūtas braucienos u.c., informēja biedrības "Serde" pārstāve un viena no grāmatas autorēm Ieva Vītola.

Koku pludināšana bija tautsaimnieciski aktīva un svarīga nozare Vidzemē līdz pat 20. gadsimta 60. gadu beigām. Vēl pirms piecdesmit gadiem pavasarī un vasaras sākumā Gauja bija pilna ar baļķiem, kuri tika pludināti no Lācītēm (starp Ranku un Velēnu) līdz pat Mazajam Baltezeram pie Ādažiem.

2016. un 2017. gadā Sinolē, Vidagā, Strenčos, Vijciemā, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Alderos tika satikti Latvijas koku pludināšanas kantora bijušie darbinieki un pierakstītas viņu atmiņas par darbu uz Gaujas un Mazā Baltezera ūdensdārzos.

Tradīciju burtnīcā iekļauti arī agrāk pierakstītu atmiņu fragmenti, kas glabājas Strenču novada pašvaldībā un Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā, un lielākā daļa no tiem tiek publicēti pirmoreiz. Šie stāsti uzbur ainas, kā Gaujā brauca plostu karavānas, upmalas bija izartas ar plosta arkliem un vakaros pie ugunskuriem skanēja plostnieku dziesmas.

Izdevuma nobeigumā lasāmi arī tagadējo plostnieku stāsti. Mūsdienās par Gaujas plostnieku galvaspilsētu ir kļuvuši Strenči, kur kopš 1998. gada notiek Gaujas Plostnieku svētki un darbojas biedrība "Gaujas plostnieki". Nu jau 20 gadus maijā vīri atkal sien plosta plenes un uz pāris dienām kļūst par korņikiem un malačiem, tiesa, vairs nelietojot šos nosaukumus. Lai arī daudz kas gadu gaitā ir mainījies, Gaujas plostnieku svētki palīdz saglabāt šo Vidzemei tik raksturīgo tradīciju mūsdienās un ik gadu no jauna apliecina mūžseno patiesību, ka plostam jāiet plosta ceļš.

Izdevumu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu sagatavojusi tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola, mākslinieks Mārtiņš Ratniks un redaktore Rita Treija. Izdevuma vizuālu noformējumu veido fotogrāfijas no teicēju personīgajiem arhīviem, kā arī senākas bildes no siguldieša Egila Jemeļjanova foto un pastkaršu kolekcijas. Izdevuma beigās iekļauts Gaujas plostnieku arodam raksturīgais vārdu krājuma saraksts.

Tradīciju burtnīca "Gaujas plostnieki" pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Siguldas novada bibliotēkās, Strenču novada bibliotēkās, to iespējams iegādāties tūrisma informācijas centros Siguldā un Strenčos, kā arī pasūtināt biedrības "Serde" mājas lapā.