08.10.2016 11:52

Mēdeja – sens, bet labi saprotams stāsts

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Mēdeja – sens, bet labi saprotams stāsts Aigars Altenbergs

Rīgas Krievu teātrī 1. oktobrī notika pirmizrāde – režisora Vladislava Nastavševa iestudētā "Mēdeja" ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu titullomā.

Latvijas režisors V. Nastavševs lugu "Mēdeja" ar G. Zariņu Mēdejas lomā iestudēja 2013. gadā Maskavā, kur tā tika izrādīta teātrī "Gogoļa centrs" līdz brīdim, kad Krievija sāka karot ar Ukrainu. Toreiz Jaunā Rīgas teātra aktrise G. Zariņa nosūtīja Gogoļa centram vēstuli, kurā izteica protestu pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās un atteicās spēlēt titullomu "Mēdejā", beidzot vēstuli ar vārdiem: "Uz tikšanos pēc kara!"

Tagad izrāde ir iestudēta Rīgā, un G. Zariņai uz skatuves pievienojušies Rīgas Krievu teātra aktieri Igors Čerņavskis un Maksims Busels, bet Jāsona lomu spēlē Maskavas teātra „Gogoļa centrs" aktieris Mihails Troiņiks.

Lugu "Mēdeja" sarakstījis sengrieķu dramaturgs Eiripīds, kurš dzīvoja 5. gadsimtā pirms Kristus. Tas ir stāsts par Kolhīdas ķēniņa meitu burvi Mēdeju. Kad sengrieķu varonis Jolkas ķēniņa titula mantinieks Jāsons kopā ar argonautiem ierodas Kolhīdā, lai tur dabūtu zelta aunādu, Mēdeja iemīlas Jāsonā un palīdz viņam to iegūt.

Kopā ar Kolhīdas ķēniņam nolaupīto aunādu Mēdeja dodas līdzi Jāsonam svešumā. Taču dzīve starp grieķiem ir sarežģīta, nav idilliska arī Jāsona un Mēdejas kopdzīve. Mēdeja nogalina savus bērnus un, kā redzams lugas finālā, emocionāli salauž arī Jāsona garu.

Lugu pirmām kārtām ir vērts paskatīties interesantās aktierspēles dēļ. Guna Zariņa krievu valodā, protams, runā ar akcentu, taču te var vilkt līdzības ar Mēdeju, kurai droši vien arī bija akcents, runājot Jāsona tautas valodā.

Skopās dekorācijas – divi uz liela podesta novietoti krēsli – skatītajam ļauj koncentrēties tikai uz aktieru kustībām, mīmiku un viņu teikto. Paradoksāli, bet pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu radītais teksts nav grūti uztverams, jo naids, atriebības kāre, kas laupa veselo saprātu, cilvēkiem bijis pazīstams gan toreiz, gan tagad.

Interesanti, ka par ļoti līdzīgām lietām – atmaksu un tās cenu pašam atmaksātājam – pašlaik runā arī Nacionālais teātris Andreja Upīša lugā "Sieviete".

Aktiermākslu V. Nastavševs apguvis Sanktpēterburgā, bet režiju studējis Londonā. Kopš 2010. gada viņš darbojas Latvijas teātros un vairākkārt bijis nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai nominācijā "Gada režisors". Lugai "Mēdeja" viņš ir arī scenogrāfijas, kostīmu koncepcijas un mūzikas autors.