Līgo parkā deju koncertā "Mēs esam un būsim tai vietā" skatītāju vidū bija arī deju kolektīvu vadītāji un svētku viesi. Apjautājāmies par iespaidiem arī viņiem.
Par tautas dejas saknēm un galotnēm
"Šī vakara koncerts bija Pierīgas novadu deju kolektīvu sadejošanās nākamajiem – XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, kas notiks nākamvasar," svētku norisi komentēja Saulkrastu deju kolektīva "Saulgrieži" vadītāja Judīte Krūmiņa.
"Šoreiz tajos akcents likts uz latviešu gadskārtu godiem un tikumu, par ko var runāt arī dejas valodā. Kolektīvu dalībniekiem labāk patīk straujās, humoristiskās dejas, taču vairāk meistarības prasa lēnās un liriskās dejas – vajadzīga gan dejas izpratne, gan prasme to izpildīt tā, lai parādītu sevi un piesaistītu skatītāju. Deju svētkos uz skatuves sadejos trīs paaudzes – seniori, kas, simboliski runājot, ir mūsu saknes, vidējā paaudze un jauniešu deju kolektīvi, kas ir mūsu galotnes. Šī pēctecība ir ļoti svarīga mūsu tautas dejai nākotnē."
Sāk no nulles līdz izpelnās neviltotas simpātijas
"Pirms četriem gadiem Ropažos nebija deju kolektīva, bet mums gribējās, lai būtu. Pierunāju nākt arī cilvēkus, kuri nekad nebija dejojuši, jo, ja lāci var iemācīt pa striķi staigāt, tad cilvēkam nodejot polku tāds sīkums vien ir. Kolektīvā mēs esam ļoti dažādi un tai pat laikā vienādi, jo deju mēģinājumos nav ne direktoru, ne padoto, ne dažādu partiju pārstāvju, ir tikai deju partneri," stāsta vidējās paaudzes deju kolektīva "Cielava" prezidente Dagmāra Sirmbārde.
Viņas aizsākto domu turpina dejotājs Guntars Ozoliņš: "Sabiedrībā kopumā valda negatīvs noskaņojums, ir daudz kritikas, bet, sanākot uz deju mēģinājumiem, mēs tās lietas uzņemam ar humoru. Tas atraisa cilvēkus un noņem negatīvo spriedzi, tāpēc vakaros labprātāk nākam uz deju mēģinājumiem, nevis sēžam pie televizora. Katra deja ir citādāka un tās apgūšana ir aizraujošs process."
"Vairums manu dejotāju ir precēti pāri, bet ne tikai. Pa šiem četriem gadiem mēs esam ļoti izauguši. Praktiski visu iesākām no nulles, jo retajam dalībniekam bija pieredze tautas dejās," stāsta deju kolektīva "Cielava" vadītāja Terēza Jozefa. "Esmu dzirdējusi, ka manus dejotājus sauc par dabas bērniem, un mēs to uzskatām par komplimentu, jo ļoti cenšamies, lai nokļūtu uz lielo dziesmu un deju svētku skatuves. Mūsu kolektīvs nav vienīgais no jaunajiem, jo dejot gribētāju pēdējos gados kļūst arvien vairāk."
No pavarda uguns līdz varenai jāņugunij
Svētku viesu vidū pamanījām arī Ropažu novada domes priekšsēdētāju Antonu Cibuļski. Viņš labprāt padalījās iespaidos: "Atbraucu līdzi mūsu "Cielavai." Nebiju gaidījis, ka Pierīgas novados, kur cits citam esam kaimiņi, ir tik daudz dejotāju. Visiem forši tērpi. Man patika arī Krimuldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas vēsturiskais stāsts par Latviju, kas aizsākās ar simbolisku uguns iekuršanu pavardā un, vijoties cauri deju priekšnesumiem, koncerta kulminācijā noslēdzās ar varena Jāņu ugunskura aizdegšanu! Skaisti!"
Deju svētku virsvadītāja Gunta Skuja, Pierīgas novadu kultūras dzīves vadītājs Oļģerts Lejnieks un Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs ar saviem palīgiem vadības pulti atstāja tikai svētku izskaņā, lai pateiktos par darbu dejotājiem, deju kolektīvu vadītājiem, Jelgavas pašvaldības aģentūras "Kultūra" ansamblim "Rūta" un skatītājiem par atsaucību.
Svētku viesu vidū arī Ropažu novada domes priekšsēdētājs Antons Cibuļskis.