07.06.2014 16:35

"Latgolā.lv" viss kā dzīvē jeb īstens latviešu patriotisms

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

"Es uzrakstīju pirmo lugu par "Ontonu i Anni", kad sapratu, ka baltinaviešiem ir vajadzīga teātra izrāde par to, kas mums apkārt, turklāt latgaliešu valodā, kurā mēs ikdienā runājam."

Tā teic Danskovīte jeb Anita Ločmele, pēc kuras lugām Nacionālajā teātrī iestudēta tautas komēdijas "Latgola.lv" otrā daļa.

Baltinavas pašdarbības teātra "Palādas" vadītāja dramaturģe Anita Ločmele stāsta, ka reāla prototipa nevienam no izrādes varoņiem dzīvē neesot: "Annes tēlam ir manas mammas raksturs. Ontonā esmu sapludinājusi sava tēva un vecātēva raksturus. Bet notikumi un dialogi, ko esmu savijusi spraigā sižetā, ir no mūsu puses cilvēku dzīves. Kad iestudējām pirmo daļu, Onotna lomu piekrita tēlot Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns. Viņa atveidojumā varonim parādījās tādas rakstura iezīmes, par kādām es pat nebiju iedomājusies. Rakstot seriāla "Ontons i Anne" otro daļu, es jau Imantu Slišānu redzēju kā Ontonu. Arī viņa kaimiņš Pīters sākumā bija ar iezīmēm, ko esmu pamanījusi dažādos vietējos ļaudīs, bet pēc tam teksts pakļāvās Jāzepa Jermacāna raksturam, kurš šo lomu spēlēja. Tāpat arī visi citi aktieri ienesa lomā ko savu, un tad kļuva ļoti viegli rakstīt, jo, zinot cilvēka dabu, apmēram var prognozēt arī viņa rīcību."

"Šo lugu seriālu rakstīju cilvēku atslodzei. Patlaban rakstīt drāmu vai vēl trakāk – traģēdiju – es nevaru, jo mums jau tā ir smagi dzīvot šajā pierobežas pusē," turpina dramaturģe. "Tad labāk ar humoru paskatīties uz sevi no malas un pasmaidīt par to, kā mums kuru brīdi iet vai neiet. Arī tas palīdz aizdomāties, ka varbūt kaut ko var mainīt dzīvē uz labāku.

Man bija svarīgi parādīt, ka, neskatoties uz to, vai bērni dzīvo Rīgā vai Baltinavā, viņi ir kopā ar saviem vecākiem – vecāki gluži vieni laukos nav atstāti. Taču problēma ir tā, ka šodien mums ir maz laika, jo ir ļoti daudz ikdienas darbu, turklāt tādu, kam bieži vien ir nulles vērtība. Mūsu trakās steigas laikmetā dzimtai nav laika sanākt kopā, pasēdēt un parunāties, kā kuram klājas. Tāpēc arī lugā gribējās parādīt, ka ģimene ir kopā vismaz lielajos svētkos. Patlaban sērijā "Ontons i Anne" ir astoņas lugas un top devītā, ar kuru šim stāstam varētu pielikt arī punktu."

"Nacionālā teātra izrādē "Latgola.lv" bija apvienotas pirmās trīs daļas, bet "Latgola.lv-2" nākamās trīs daļas," stāsta Imants Slišāns, Ontona lomas atveidotājs pašdarbības teātrī "Palādas". "Nacionālais teātris nekopē mūsu izrādi, viņi izveidojuši savējo. Tajā ir skaistas Valda Zilvera dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem, un skatuves noformējumā izmantotas Imanta Urtāna fotogrāfijas, kas tapa, Nacionālā teātra aktieriem viesojoties pie mums Baltinavā. Arī mēs – visa "Palādas" trupa – bijām uz "Latgola.lv-2" pirmizrādi Rīgā, un mums tā ļoti patika. Atzīšos, ka pirmajā izrādē "Latgola.lv" man bija unikāla iespēja pašam trīs reizes kāpt uz Nacionālā teātra skatuves Ontona lomā, kad Uldis Dumpis bija apslimis. Jaunajā izrādē viņš Ontona lomu spēlē paralēli ar Dailes teātra aktieri Pēteri Liepiņu."

Nacionālā teātra iestudējumu "Latgola.lv un "Latgola.lv-2" režisors Valdis Lūriņš atzīstas: "Baltinavieši manī izraisa milzīgas simpātijas un patiesu apbrīnu. Viņi pēc savas būtības ir īsteni Latvijas un Latgales patrioti, kaut skaļi to vārdos neafišē. Mēs to jutām, gan viesojoties Baltinavā, gan iestudējot un spēlējot Anitas Ločmeles lugas. Baltinava ir ļoti spēcīgs Latvijas priekšpostenis Krievijas pierobežā. Kā viņi rūpējas par savu dzimto pusi un cilvēkiem! Ar kādu apbrīnojamu lepnumu viņi dzīvo savu baltinaviešu dzīvi! Un citādi nemaz nevar, jo Baltinavā ir viņu saknes!"

"Veidojot "Latgola.lv" iestudējumus, mums ļoti gribējās atainot patieso Baltinavu un tās cilvēkus, tāpēc abiem ar scenogrāfu Mārtiņu Milbertu radās doma skatuves noformējumu veidot, izmantojot fotogrāfijas, īstas mēbeles, lietas un priekšmetus. Pat kotletiņi, ko aktieri ēd, ir īsti. Vienīgi šņabi pa īstam nedzer," teic režisors.

"Iestudējot lugu, mums bija ļoti svarīgi saglabāt to cilvēcību, kas valda varoņu attiecībās un dialogos. Ne par vienu tēlu mēs neironizējām, viņu dzīve uz skatuves ir tik spilgta un aizraujoša, pateicoties cilvēka dabai, kas mēdz būt arī pārsteidzoša, paradoksāla un neaprēķināma. Tie dialogi, ko izrādē dzirdam, un situācijas, kurām dzīvojam līdzi, nav izdomātas. Anita Ločmele tās norakstījusi no reālās dzīves, kas ir spilgtāka, spraigāka un asprātīgāka par jebkuru sacerējumu."

Visas Latvijas Nacionālā teātra izrādes jūnijā