02.02.2014 16:50

"Ne ‘Formāts" jeb Siguldā būs baudāms muzikāls ceļojums ārpus rāmjiem

Autors  Rasma Rudzāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Koncertizrāde "ne ‘Formāts" ir Karīnas Tatarinovas un mūziķu Jāņa Stafecka (kontrabass), Artūra Novika (akordeons), Artūra Kutepova (ģitāra), Ivara Kalniņa (perkusijas) un Oskara Krasauska- Krauzes (arfa) kopdarbs. Koncertizrāde "ne ‘Formāts" ir Karīnas Tatarinovas un mūziķu Jāņa Stafecka (kontrabass), Artūra Novika (akordeons), Artūra Kutepova (ģitāra), Ivara Kalniņa (perkusijas) un Oskara Krasauska- Krauzes (arfa) kopdarbs. publicitātes

Aktrise Karīna Tatarinova sadarbībā ar profesionāliem mūziķiem jeb "Plenēra apvienība" jau vairākus gadus uzstājas ar dažādām muzikālām programmām.

Jaunā koncertizrāde "ne 'Formāts" iecerēta kā koncerttūre, ar ko februārī un martā māksli­nieki viesosies daudzās Latvijas pilsētās. Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" mākslinieki uzstāsies 8. februārī plkst. 18.

Aktrise Karīna Tatarinova darbojas muzikālā teātra žanrā, tāpēc koncerts ir veidots kā muzikāls dialogs ar skatītāju. Pirmajā daļā skanēs Imanta Kalniņa komponētā mūzika no 70. un 80. gadu filmām un teātra izrādēm. Bieži vien tā ir fona mūzika, kas aizkustinājusi aktrisi, radot vēlmi to turpināt savā interpretācijā.

"Pirmkārt, mani uzrunā Imanta Kalniņa specifiskā temporitmika, spēcīgā un emocionālā melodiskā līnija. Dziesmās tā it kā izriet no teksta, no vārda melodijas. Otrkārt, filmu mūzika ne tikai papildina dramaturģiju, bet piedod tai dziļumu, sniedzot papildu emocionālo informāciju, varbūt pat pretēju vizuālajai, ko redzam uz ekrāna. Tā nepieliek punktu, un tas intriģē. Treškārt, labai dziesmai, tekstam un melodijai nav noilguma! Varbūt 70.–80. gadus var saukt par pozitīvā ideālisma laiku, kad ideāli balstījās uz emocionālajām vērtībām – mīlestību, draudzību, uzticību –, nevis funkcionāru pasaciņām. Mūzika no filmas "Tavs dēls" mani uzrunāja ar vēstījumu par cilvēcisko atbildību, nevis kļošenēm un BAM celtniecību," stāsta māksliniece.

Par koncerta otro daļu, kurā skanēs gan pašmāju, gan ārzemju komponistu dziesmas, K. Tatarinova saka: "Dziesmas no ārzemju kinofilmām man ir kā krāsaina mozaīka, kurā apvienojas dzirdes, vizuālās un, protams, arī filmas satura izraisītās emocijas. Tas kopā veido manu skatījumu, manu stāstu."

Aktrise stāsta, ka viņas devums koncertuzvedumā ir ideja un dziesmu izvēle, savukārt mūziķu devums ir dziesmu un mūzikas aranžējums, kā arī lieliskais izpildījums: "Es uzticos viņu muzikālajai gaumei, talantam un meistarībai. Nebūt nepārspīlēju, teikdama, ka viņi ir vieni no labākajiem, par ko liecina arī viņu milzīgā noslogotība. Tas ir milzīgs sasniegums, ka man izdodas viņus dabūt vienkopus uz koncertiem un ierakstu studijā!"

Koncertizrādes nosaukums "ne 'Formāts" radies kādā fotosesijā, kad fotogrāfs izsaucies: "Laba bilde, bet nav žurnāla formāts. Neformāts! Neierāmējams!" Jautāta, vai arī dzīvē – teātrī, attiecībās, sabiedrībā – aktrise izjūt šos formātus, kas ierobežo iespēju brīvi izplest spārnus, būt pašai un pieņemtai bez rāmjiem, K. Tatarinova atbild: "Protams, visos laikos ir bijis moderni būt protestētājam, nepareizajam, nepieņemtajam, bet es neprotestēju, vien ļauju sev nepalikt rāmjos, sekot sava veida improvizācijai. Tad jau redzēs, kurp aizvedīs!"