26.07.2013 17:29

Smeldze gadsimtu garumā – Siguldā ceturto reizi izskanēs Blūza svētki

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Tu vari ierakstīt diskus, tev var būt nauda, taču, kamēr nepierādi, uz ko esi spējīgs, spēlējot uz skatuves, tas viss ir kaķim zem astes," koncertēšanas lielo nozīmi blūza mūzikas žanrā atklāj "Latvian Blues Band" mūziķis Jānis Bukovskis (pirmais no labās). "Tu vari ierakstīt diskus, tev var būt nauda, taču, kamēr nepierādi, uz ko esi spējīgs, spēlējot uz skatuves, tas viss ir kaķim zem astes," koncertēšanas lielo nozīmi blūza mūzikas žanrā atklāj "Latvian Blues Band" mūziķis Jānis Bukovskis (pirmais no labās). www.latvianbluesband.com

Nedēļas nogalē Siguldas pilsdrupu estrādē norisināsies IV Blūza svētki.

Tradicionāli festivāla skatuve pulcēs blūzmeņus no ASV, Holandes, Igaunijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Zviedrijas, kā arī pašmāju mūziķus.

"Par blūzu nevar spriest, pieminot tikai trīs māksliniekus. Ieraksti "Youtube" vārdus "blues music" un, vecīt, varēsi gadu, neatejot no datora, klausīties, cik ļoti plašs un visaptverošs ir blūza emocionālais lidojums," blūza plašumus atklāj "Latvian Blues Band" (LBB) mūziķis Jānis Bukovskis no Salaspils.


Blūza saknes meklējamas Amerikas Savienotajās Valstīs 19. gadsimta otrajā pusē. Tomēr maldīgs esot priekšstats, ka blūzu var spēlēt tikai amerikāņi – arī Eiropā meklējami spēcīgi blūza mūziķi. Lai no kuras pasaules malas mūziķis būtu, pats galvenais esot izprast blūza pirmsākumus un smeldzi. "Šodien nevaru dziedāt par sajūtām un grūto dzīvi, strādājot kokvilnas laukā, kā tas bija afroamerikāņiem. Vēlāk, kad blūzs kļuva populārs arī pilsētās, blūzmeņi ļoti daudz dziedāja par meitenēm: "my baby left me" vai kā mana meitene šmaucās," blūza vēsturē ieskatās J. Bukovskis. Mūsdienu mūzikā jau esot gluži citas problēmas. "Taču, kamēr nonācām līdz savu dziesmu rakstīšanai un aranžijai, bija jāizprot tā smeldze un sākums jeb roots music – kā saka amerikāņi," stāsta mūziķis.

J. Bukovskis atzīst, ka Latvijas blūzmeņiem Siguldas Blūza svētki ir lieliska iespēja ne vien parādīt sevi plašākai publikai, bet arī attīstīt pašmāju mūzikas industriju. Lai gan blūza kustība Latvijā aizvien attīstās un aug, J. Bukovskis spriež, ka tā popularitāti kavējuši trīs iemesli: Latvija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu, blūzu izvēlas cilvēki ar nobriedušu domāšanu un dzīves vērtībām, un tā nav tipiska mūzika, ko izvēlas klausīties jaunieši.

Tāpat svarīgs ir fakts, ka Latvijā blūza mūzika iepazīta tikai 90. gados pēc padomju laiku dzelzs priekškara krišanas. "Tāpēc, lai gan šis žanrs salīdzinājumā ar džezu, roku vai popu nav tik populārs, festivāls jau ir kļuvis par tradīciju. Tas priecē," atzīst mūziķis, kurš kopā ar grupas biedriem Siguldas Blūza svētkos piedalīsies trešo reizi.

Sestdien, 27. jūlijā, plkst. 15 Blūza svētkus tradicionāli sāks III Latvijas Blūza konkursa finālistu koncerti.