05.07.2013 07:32

Virsdiriģenti saskata apdraudējumu Dziesmu svētkiem

Autors  Imants Liepa
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Pamatizglītības paraugprogrammā līdz šim bija noteiktas divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz viena – līdz 9. klasei. Pēc mūzikas mācīšanas ekspertu domām, tas ir nepieciešamais minimums, kas ļauj cerēt, ka Dziesmu svētku tradīcija saglabāsies un latviešus arī turpmāk varēs saukt par dziedātājtautu. Pamatizglītības paraugprogrammā līdz šim bija noteiktas divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz viena – līdz 9. klasei. Pēc mūzikas mācīšanas ekspertu domām, tas ir nepieciešamais minimums, kas ļauj cerēt, ka Dziesmu svētku tradīcija saglabāsies un latviešus arī turpmāk varēs saukt par dziedātājtautu. publicitātes

Sējas novada jauktā kora "Sēja" diriģents Kaspars Ādamsons un vīru kora "Ķekava" vadītāja Arvīds Platpers parakstījušies zem vēstules ministru prezidentam ar aicinājumu saglabāt līdzšinējo mūzikas mācību priekšmeta statusu pamatizglītībā.

Tas garantē divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz vienu – līdz 9. klasei.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 24 virsdiriģenti iesnieguši vēstuli ministru prezidentam, kurā lūdz saglabāt līdzšinējo mūzikas mācību priekšmeta statusu pamatizglītībā. Virsdiriģenti uzskata, ka "jebkuras manipulācijas ar mācību stundu skaitu mūzikai pamatizglītībā, pieļaujot tā samazinājumu, var apdraudēt turpmāko Dziesmu svētku tradīcijas attīstību".

Pamatizglītības paraugprogrammā līdz šim bija noteiktas divas mācību stundas nedēļā mūzikai līdz 6. klasei un vismaz viena – līdz 9. klasei. Pēc mūzikas mācīšanas ekspertu domām, tas ir nepieciešamais minimums, kas ļauj cerēt, ka Dziesmu svētku tradīcija saglabāsies un latviešus arī turpmāk varēs saukt par dziedātājtautu.

Iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa laikā Ministru kabinetam tika gatavots noteikumu projekts, kas paredzēja Pamatizglītības standartā vienu paraugprogrammas variantu, kas saglabāja līdzšinējo stundu sadalījumu mācību priekšmetiem, un otru variantu, kas pieļāva skolām plašas iespējas pašām lemt, cik stundu mācīt katru no mācību priekšmetiem.

Gan virsdiriģenti, gan pedagogu organizācijas norāda, ka šķietamas skolu autonomijas vārdā var tikt apdraudētas visiem vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas. Tas rada arī nevienlīdzību, gatavojoties gala pārbaudījumiem, jo standartos ietvertās prasības netiek mainītas. Var sākties arī bērnu agrīna specializācija, pazaudējot pamatizglītības daudzpusību un nedodot iespēju pilnvērtīgi atklāties katra jaunieša radošajām potencēm. Turklāt līdz šim Izglītības un zinātnes ministrija nav pamatojusi piedāvātās izmaiņas ar zinātniskiem pētījumiem.