Vai tas bija/ir pareizi? Spriest varam kaut tagad, kad esam nonākuši pie atzinuma, ka šis termins kļuvis par pērnā gada nevārdu. Tā būtība gan ir pozitīva – no latīņu valodas (consolider) tulkojot, nozīmē nostabilizēt, nostiprināt, apvienot, saliedēt. Tajā pat laikā mūsu gudrie politiķi zina, ka tas ir daudz labāks sinonīms vienam ļoti zināmam procesam, kaut gan neatbilst pēc būtības. Proti, budžeta konsolidēšana – ir tā griešana un izdevumu samazināšana, kas lielu daļu sabiedrības noved pie nepatīkamām sekām.
Tātad – darījām un kļūdījāmies, kaut varbūt tikai nedaudz. Tas ir, lietojām, bet nenoskaidrojām, vai ir pareizi. Varam novelt vainu uz «viņiem» - acu un ausu aizmālētājiem, taču ik pa brīdim vajag novērtēt arī sevi paškritiski.
Vai zinājām, ka pašu novilktā šaurā līnija sabiedrības vidū starp divām galējībām – patriotismu un vienaldzību – novedīs pie tā, ka vajadzēs iet parakstīties par to, vai turpmāk savā valstī turpināsim runāt tikai savā, dzimtajā, jebšu šīs valsts noteiktajā oficiālajā – latviešu - valodā? Domājams, ka ne.
Kur bija kļūda? Vai bija vai varbūt ne? Ja jā, kas vai kurš pie tā vainīgs? Visai daudz jautājumu radušies, uz kuriem atbildes un secinājumus varam rast tikai tagad, kad galīgā atbilde tikpat kā rokā, bet vēl nav dota.
Galu galā «Krājbankas» izstrādātā joka - «bankinga» - laikā, kas ilga aptuveni divas dienas, pie bankomātiem bija solidarizējušies visi – gan mēs, gan tie, «citi». Mēļoja visās valodās un nebeidza vismaz nedēļu tērgāt par konkrētās bankas neveiksmi vai nelietību. Vismaz uz brīdi aizmirsās valodu problēma, budžeta konsolidācija un citas likstas. Tas pagāja un nu atgriežamies sākumpunktā – pie jautājuma, atbildes, ko dosim, un secinājuma, vai rīkojāmies pareizi. Gads ir tikko sācies, tādēļ piedomāsim pie tā rūpīgi, lai nebūtu jānožēlo nākamajā, bet galvenais – visu mūžu.