Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis norāda, ka mums nebūs tiesāt priekšsēžus par atalgojuma atbilstību vai neatbilstību. Kā deputāti lēmuši, tā tam būs būt. Tiem, kam interesē, kādi faktori ņemti vērā, piešķirot 1239 latu vai 665 latu lielu algu turpat blakus novados mītošiem pašvaldību vadītājiem, pamatojums jājautā deputātiem.
Savukārt ievēlētie tautas kalpi savos argumentos varot būt pavisam brīvi un radoši. Iedzīvotāju skaits un platība, izteikta konkrētos skaitļos, ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt algas lielumu. Faktorus var papildināt tādi skaitļos neizmērāmi lielumi kā priekšsēdētāja personība un kopējais ieguldījums novada attīstībā, ja krēsls sildīts vairākus termiņus.
Pašvaldības darbinieku atalgojums ir publiski pieejama informācija katra novada domes vietnē, tomēr dažās dokuments paslēpts tik rūpīgi, ka jāapbruņojas ar lielu pacietību, lai meklēto atrastu. Veiksmes gadījumā amatpersonu atalgojuma tabula būs interesanta lasāmviela, jo saraksts ir visai garš. Ikvienam ļauts uzzināt, ne tikai to, cik pelna mērs un viņa vietnieki, bet arī to, cik latu ik mēnesi iekrīt vietējās sākumskolas direktores, cik būvvaldes vadītāja un cik pašvaldības policijas priekšnieka makā. Izrādās, kāds ir bagātāks, nekā izskatās no malas, bet cits nabagāks, lai gan skaļi par to nebļauj.
Skaitīt naudu otra maciņā un vērtēt, ka tās vienmēr ir par daudz, prot katrs. Tāpēc, lai nebūtu jākož pirkstos un jāvaid, ka atkal esam nošāvuši greizi, svarīgi ievēlēt tādus deputātus, kuru lēmumiem esam gatavi uzticēties.
Pērn decembrī 17 Pierīgas pašvaldību mēru algās kopumā izmaksāti 16 342 lati. Vai tas ir daudz?