23.05.2018 10:32

Dīvs, Julgī, Latvīte. Neparastie latviešu personvārdi

Autors  Agita Klapare
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
“Es galīgi neņemu ļaunā, ja mani neapsveic vārda dienā,” saka Dīvs Reiznieks. “Es galīgi neņemu ļaunā, ja mani neapsveic vārda dienā,” saka Dīvs Reiznieks. no privātajiem arhīviem

22. maijā vārda dienu svinēja Emīlijas un visi tie latvieši, kuru vārds nav iekļauts latviešu vārda dienu kalendārā. Latvijā ir gana daudz iedzīvotāju ar neparastu vārdu; kāds šo dienu atzīmē un svin, bet kādam šis datums neko nenozīmē, un viņš to par savu vārda dienu neuzskata.

TV producents, žurnālists Dīvs Reiznieks
Vārdu Dīvam izvēlējusies mamma – grupas "Iļģi" vadītāja, vijolniece Ilga Reizniece. Vārda izvēle notikusi labo atskaņu dēļ: Dīvs – brīvs – sīvs – dzīvs.

Kā jau ar neparastākiem vārdiem mēdz būt, arī Dīvam gadījies piedzīvot, ka kāds pārklausās, vārdu nesadzird vai nesaprot. "Taksometru es izsaucu kā Jānis. Ne aiz lepnuma, bet – lai nesarežģītu taksistiem dzīvi."

Par to, vai vārdam ir kāda īpaša nozīme cilvēka liktenī, Dīvs teic, ka viņš par to tā īpaši neesot domājis. "Atceros, ka savulaik, kad gāju bērnudārzā, kur man bija draugs Dainis, es domāju, ka arī gribētu būt Dainis. Bet tagad – ja es būtu Dainis... Tā jocīgi tomēr izklausītos."

Kad Dīvam bijis jāizvēlas pašam savu bērnu vārdi, bijušas visādas domas. "Zin' kā – latviešiem jau vajag tos "r" burtus vārdā," smej Dīvs, "un maniem bērniem abiem ir "r". Bet es par šo tēmu tā īpaši nefilozofēju." Dīva bērnu vārdi ir Mare un Andrejs. "Andrejs – par godu vectētiņam. Mare – jo vienkārši skaists vārds. Abi šie vārdi nav nedz nenormāli latviski, nedz pārāk neparasti."

Latvijā Dīvu esot mazāk par desmit. Dīvs pats personīgi nepazīstot nevienu savu vārdabrāli. Pirms dažiem gadiem portālā "Draugiem.lv" viņš saņēmis vēstuli no kāda jaundzimušā vecākiem, kuri apvaicājušies, kā ir sadzīvot ar vārdu Dīvs un vai tādu varot likt savam bērnam. Dīvs teicis, ka jā, viss ir labi un forši.

Par vārda dienas svinēšanu 22. maijā Dīvs teic: "Tā man ir trauma. Visu laiku mums nebija vārda dienas, un tad tika ieviesta diena, kad to var svinēt visi, kuru vārda kalendārā nav. Un es nekad nevaru atcerēties, kurā dienā tas ir! Es zinu, ka kaut kad pavasarī. To es, protams, uzzinu dienā, kad tā vārda diena jau pienākusi, un tad es nezinu, ko man darīt!

Protams, paldies, bet – vai man tagad ir jātaisa rasols un jāaicina ciemos? Saka – uz vārda dienu neviens neaicina un var iet ciemos neaicināts. Bet, tā kā es, būdams kautrīgs un pieticīgs cilvēks, nekad ciemos neaicināts neeju, vienmēr domāju: "Vai tad pie manis tagad tā nāks?" Un es pilnīgi neņemu ļaunā, ja mani arī neapsveic vārda dienā."

Dīvs atzīst, ka, tā kā pašam vārda dienas nav, viņš mēdzot aizmirst apsveikt arī citus. "Un vēl viena interesanta lieta – uz Latgali man jābrauc ar segvārdu Joaņs (Jānis). Ja Rīgā es taksometru saucu kā Jānis, tad uz Latgali braucu kā Joaņs. Jo, saprotiet, latgaliski vārdu Dievs izrunā kā Dīvs. Un, ja jau pats Dīvs ir ieradies... Nu, ne visiem tā humora izjūta ir tāda. Bet, kad vajag, to var izmantot!"

Folkloras kopas "Skandinieki" vadītāja Julgī Stalte

Vārds ietekmē likteni. Pilnīgi noteikti. Attēlā – Julgī Stalte ar meitiņām.Vārds ietekmē likteni. Pilnīgi noteikti. Attēlā – Julgī Stalte ar meitiņām.


"Vēl trīs mēnešus pēc dzemdībām biju vienkārši "skuķītis", kamēr vecāki šķirstīja vārdnīcas un nevarēja izvēlēties vārdu," smej folkloras kopas "Skandinieki" vadītāja Julgī Stalte. "Mammai bija variants likt viņas vārdu, Dainis negribēja. Bija vēl varianti Anna un Lība. Beigu beigās vārdnīcā atrada vārdu ar nozīmi 'drošs, drosmīgs, drošsirdīgs', un tad vairs ne vienam, ne otram nebija šaubu gan vārda nozīmes, gan skanīguma ziņā."

Julgī stāsta, ka viņas vārdu vienmēr izrunājot visādi jancīgi, reti kad tas tiekot izrunāts pareizi: "Ir varianti no Jūlijas līdz Juļkai, no Julgucītes līdz Juliannai. Vienīgi reiz Igaunijā bija ungāru meitene Julianna, kuru visi sauca par Juldžī – tāpat mēdz saukt arī mani. Tad nu mēs visu festivāla laiku abas atsaucāmies, un bija daudz smieklu un jautrības."

Uz jautājumu, vai cilvēka vārdam ir kāda nozīme viņa dzīvesgājumā, liktenī, un vai vārdam piemīt spēks, Julgī teic: "Vārds ietekmē. Pilnīgi noteikti. Tāpēc man ir nācies pārvarēt neiedomājamas bailes, arī piecelties un iet tālāk visādās baisās dzīves situācijās."

Julgī ir trīs bērni – dēls un divas meitiņas. Dēlam doti divi vārdi – Kārlis Oskars. "Oskars ir mana vecātēva vārds. Gribēju, lai mans dēls līdzinās dievinātākajam vīrietim ar fantastisku stāju, humora izjūtu un attieksmi pret citiem," vārdu skaidro Julgī. "Kārļi bija vecvectēvi no abām pusēm, un senvācu valodā tas nozīmē 'brīvs vīrs' un asociējas ar vārdu "karalis". Neko vairāk dēlam nevaru novēlēt kā būt karaliskam un brīnišķam vīrietim."

Abām meitiņām ir doti neparasti vārdi – Lelū un Anna Kī, kas izklausās gandrīz kā indiāņu vārdi. "Lelū vārdu meklēju līvu kalendārā. Atradu divus, kas mani uzrunāja, – Marjatta un Lelū. Nolēmu: ja piedzims tumšmataina uguns, kas ūdenī uz akmens čūskas maļ, būs Marjatta, ja gaišmataina nakts ziemeļblāzmas atspulga un dienas saules staru vijēja ziemeļu dziesmā – Lelū. Kad meita piedzima, uzreiz bija skaidrs," stāsta Julgī.

Savukārt jaunākajai meitai Annas Kī vārds dots par godu Julgī vecvecmātei zintniecei un arī meitiņas tēta vecaimātei Annai. Julgī Annai devusi arī otru vārdu – Kī, kas lībiešu valodā nozīmē 'zalktis'. "Zalkša tēma ļoti vijās man apkārt visu šo laiku, un Ankī saīsinājumā šķita debešķīgākais vārds. Tikai vēlāk uzzināju, ka mums viena Zviedrijas māsīca ir vārdā Ankie," stāsta Julgī. "Tā nu man ir arī zalkšu Anniņa, kuru tēva puse sauc tikai par Annu."

Mūziķe, koklētāja, grupas "Vētras saites" dalībniece Latvīte Cirse

“Ļoti priecājos, ka dabīgi ir sanācis tā, ka mans vārds iet roku rokā ar manu nodarbošanos un latviešu folkloru,” saka koklētāja Latvīte Cirse.“Ļoti priecājos, ka dabīgi ir sanācis tā, ka mans vārds iet roku rokā ar manu nodarbošanos un latviešu folkloru,” saka koklētāja Latvīte Cirse.


"Vārds ir vecāku darīšana," uzskata koklētāja Latvīte Cirse. Viņas neparasto, skanīgo vārdu vecāki izvēlējušies ar domu, ka varbūt kādreiz meitene pievērsīsies kādai latviešu tautas mākslai. "Tas tāpēc, ka manu vārdu iedeva no Latvītes Aleksandras Mednieces, kura ir keramiķe un kura izkopusi savu īpašo stilu, kas saistīts ar latviešu mitoloģiju," skaidro Latvīte.

"Tomēr es nekad neizjutu vecāku spiedienu, lai noteikti pievērstos kādai no tautas mākslām. Savu ceļu kļūt par koklētāju es izvēlējos pati. Tas notika ļoti dabīgi. Var jau būt, ka vārds kaut ko ietekmējis, bet – ja man kāds spiestu darīt kaut ko tādu, ko nevēlos, es noteikti pretotos. Cita lieta ir tas, ka es izjūtu cieņu pret vecākiem, kuri man šo vārdu deva. Ir arī cieņa pret savu vārdu, kas tomēr arī uzliek zināmu atbildību.

Ļoti priecājos, ka dabīgi ir sanācis tā, ka mans vārds iet roku rokā ar manu nodarbošanos un latviešu folkloru. Mēs viens ar otru nekonfliktējam. Savukārt, lai arī izjūtu, ka apkārtējie sajūsminās par manu vārdu, neesmu to izmantojusi savtīgos nolūkos. Jo vārds savā ziņā ir simbols un manu vecāku izvēle, ko cienu. Cienu arī savu vārdu, bet viss pārējais, kas saistīts ar mani dzīvi, tomēr ir atkarīgs no manis pašas."

Par kalendārā neiekļauto vārda dienu svinēšanu Latvīte teic: tie, kam patīk daudz svinēt, viņas vietā būtu ļoti laimīgi, jo teorētiski Latvīte varot svinēt pat veselas trīs vārda dienas gadā! "Mans vīrs, kad sākām viens otru iepazīt, savulaik studentu kopmītnē "Baltā kaza", būdams lauku puisis, mani iesauca par Irbīti. Tad nu pirmā vārda diena gadā man ir 21. marts, pats pavasara sākums, kad mani apsveic.

Nākamā vārda diena ir 22. maijā, kad mani apsveic tie, kuri mani sauc par Latvīti. Un nu jau vairākus gadu mani apsveic arī 18. novembrī – kādu laiku Latvīte Aleksandra cīnījās par to, lai blakus Doloresas vārdam kalendārā būtu arī Latvītes. Šī iecere neizdevās, jo personu ar šādu vārdu esot par maz. Vārds parādās arī dažādos paplašinātajos personvārdu kalendāros. Pati vārda dienu īpaši nesvinu, bet patīkami, ja apsveic."