17.05.2018 11:44

Ieva Struka. Nepareizie un "nepareizie"

Autors  Ieva Struka, teātra zinātniece, speciāli "Kodolam"
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ieva Struka. Nepareizie un "nepareizie" Jānis Deinats

Rainis rakstīja "Dziesmai ira trejas dzīves", ar to domājot tās dzīvotspēju ne tikai tapšanas laikā, bet tagadnē un nākotnē. Līdzīgi varētu teikt par mākslas darbiem – ir, pie kuriem gribas atgriezties, ir, pie kuriem nākas atgriezties, un ir, kas aizslīd nebūtībā, vismaz mums nepārskatāmā.

Šoreiz par trim būtiskiem mākslas darbiem, kuri ir atgriezušies un pie kuriem var nākties atgriezties. Tie visi pieskaras tēmai par nepareizo cilvēku.

Vizmas Belševicas "Bille", spēlfilma Ināras Kolmanes režijā
Te, protams, grūti ko piebilst, kā vien cerību, ka tiem divdesmit tūkstošiem, kas jau redzējuši, pievienosies nākamie divdesmit. Tiem, kuri orientējas latviešu kultūrā, šis darbs nav jāiesaka. Bet skolas programmās pāragri iekļautā darba nomocītajiem skolēniem, kas nu sasnieguši saprātīgu vecumu, gan.

Ejiet droši – tajā nav tikai gleznainas Rīgas un Latvijas ainavas, tajā nav tikai izcili aktieru tuvplāni vai mazo aktieru darbi, tajā ir arī daudz humora. Manuprāt, vairāk nekā grāmatā. Un, lūk, to, kā iemācīties uz dzīvi paskatīties no komiskās (ne ironiskās) puses, ir vērts aizgūt no "Billes" transformācijas kinolentē, kuras vienīgais trūkums ir mazuma piegarša. Arī ticību tam, ka "nepareizais" bērns sevī slēpj milzīgu radošo potenciālu.

Pēteris Pētersons/Raimonds Pauls "Man 30 gadu", izrāde Ināras Sluckas režijā Nacionālajā teātrī
Pirmizrāde 24. maijā, cita starpā – Pētera Pētersona 95. dzimšanas dienā. Arī viņš bija "nepareizais", tikai viņa personības unikalitāti nevar nedz atkārtot, nedz censties tai līdzināties.

Laikā, kad luga tapa, proti, 1962. gadā, tā iemantoja lielu popularitāti, jo uz skatuves Veltas Līnes personā parādījās pieaudzis "nepareizais" cilvēks. Turklāt viņas Roze bija galvenā varone, nevis perifērais tēls, ko pozitīvais varonis pāraudzina. Ir cits laiks, bet pārsteidzošā kārtā arī šodien "nepareizie" nebūt nav tie, kurus sabiedrība labprāt pieņem, drīzāk mēģina unificēt vai atstumj.

Jauniestudējumā Rozes lomā – Dita Lūriņa. Tomēr jaunās izrādes trumpis slēpjas vēl vienā apstāklī – speciāli šim uzvedumam ir izpurināti Maestro arhīvi un atrastas viņa 60. gadu sākuma melodijas jeb darbi no perioda pirms "Mežrozītes", un atradumi, protams, ir unikāli. Tiem sacerēti jauni vārdi, un no poētiskās drāmas tapis romantisks mūzikls industriālā estētikā. Izrāde jums, melomāni!

Aivara Freimaņa "Katls"
Kinorežisora pirmais un pēdējais romāns, kas izdots pagājušā gada nogalē, ir darbs, kas satricina un ilgi nelaiž vaļā. Prognozēju, ka mēs pie tā vēl atgriezīsimies, jo autors precīzi un nežēlīgi identificē, kāds vēl bez balta un ar sniegu apsniguša var būt latvieša tikums.

Zvejnieka dēls Ingus Zutis jeb Ņurņiks brīdi padomā un... nodod. Cerībā, ka citi neuzzinās. Greizsirdībā. Nāves bailēs. Pārprastā taisnīguma apziņā. Pirmo reizi. Tad otro. Trešo. Un tad jau kļūst par ieroci citu rokās.

Starp mums nav tikai "nepareizie", starp mums ir arī nepareizie jeb nelieši, bet katrs nelietis bērnībā ir sirsnīgi uzsmaidījis mammai un tētim. Daļēji dokumentālais darbs aizved maz aplūkotos ceļos uz Kurzemes piekrasti kara pēdējā ziemā un pirmajos pēckara gados.