10.01.2012 14:34

Starpvagonu arēna

Autors  Rolands Bartaševics, apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Īstā dzīve noritot Rīgā, kur daudzi strādā, tādēļ arī pavada lielāko laiku, bet uz attālajām mājām Pierīgā atbrauc tikai pagulēt.

Piemēram, Olaine, kas atrodas apmēram pa vidu starp valsts galvaspilsētu un ceturto lielāko pilsētu - Jelgavu, esot tāds kā starpvagons, kur it kā var gan gulēt, gan strādāt, taču arī tur nevarot baudīt “īsto” dzīvi.

Stereotipi sabiedrībā valda ilgi. Lielākā daļa gadu gaitā tiek piepušķoti vai papildināti ar vairs neesošām lietām. Cīnīties pret to ir ļoti grūti. Bet kāds to dara. Kas? Tie, kas šeit ne tikai guļ vai strādā, bet arī bauda “īsto” dzīvi. Tie ir tādi paši cilvēki kā mēs, tikai apzinīgāki pret savām, vietējām vērtībām. Teiksiet: “Mēs arī tādi esam!” Diemžēl tā nav.

Jo ne katrs spēj saskatīt šīs vērtības. Ievērojama daļa laiku pavada kādā no cīņas arēnām – citam tā ir spēkošanās ar laiku, lai nepagurstoši dzītos pēc labākas dzīves kvalitātes vai saraustu vēl un vēl, citam izdzīvošanas jautājums, mērojoties spēkiem ar veselības problēmām, ekonomiskajām grūtībām vai citām nedienām. Visbiežāk gan tā ir cīņa pašam ar sevi spēt saskatīt vērtības ikdienā, nenopelt jau esošo. Un tikai loģiski, ka tie, kas to nespēj izcīnīt, diendienā neredz pozitīvo sev apkārt. Tādēļ viņiem vieglāk ir pieslieties kādiem sabiedrībā valdošiem stereotipiem, ne pašiem izdarīt secinājumus.

Kā pirmajā mūsu tikšanās reizē uzsvēra Olaines novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs –  Pierīga ir ļoti pateicīga vieta reizē gan dzīvošanai, gan strādāšanai. Šeit ir zeme, skaista daba un laba infrastruktūra, kas tiek attīstīta. Taču viss nenotiek uzreiz un tepat, katra uzdevuma izpildei nepieciešams laiks un finansiālais segums. Tādēļ cilvēkiem jāattīsta sava lietu un notikumu izpratne, nevis truli jāpiekopj vēl viens stereotips: “Man pienākas, tās ir manas tiesības!” Kur paliek pienākumi, savas iniciatīvas izrādīšana un elementāra sapratne?

Stereotipus var lauzt, mainot domāšanu un rīkojoties pašiem. Ja apzināsimies, ka mūsu mājvieta vai kaut pagaidu dzīvesvieta ir vērtība, ne tikai guļamais vai starpvagons, un spēsim novērtēt to, ko esam sasnieguši paši un kas jau ir dots, pozitīvi spēsim mainīt arī apkārtējo vidi. Un nebūs vairs jāiziet arēnā, lai cīnītos pret kādu vai kaut ko.