Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nemiers nav pagājis garām arī mūsmājām – par lielāko satricinājumu gādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, aizturot Latvijas Bankas prezidentu kā tādu kabatas zagli. Elpu aizturējuši, esam klausījušies visdažādākās versijas par jaunāko banku skandālu. Dzirdētas gan apsūdzības, gan pretapsūdzības, gan dažādi miglaini mājieni. Sabiedrībā tas ienesis tādu kā "ticības jautājumu" – kuram šajā jezgā iesaistītajam ticēt, kuram ne. Un, it kā ar to nebūtu diezgan, daži Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ļaudis nolēmuši tieši šajā laikā nākt klajā ar savas veļas publisku mazgāšanu. Vārdu daudz, bet skaidrības maz.

Pirms vairākiem gadiem vācu televīzijas kanālā "ARD" tika pārraidīta pamācoša reklāma: gar vientuļu augstu sētu ved taciņa, pa to lēnītēm iet sirma kundze, rokassomiņu stingri piespiedusi pie krūtīm. Pēkšņi viņai no mugurpuses uzbrūk jauns cilvēks un nogāž zemē. Sižets apstājas. Balss aizkadrā jautā: "Vai jūs sapratāt, kas notiek?" Katrs skatītājs varētu atbildēt: "Jā, sirmā kundze vientuļajā vietā tiek aplaupīta. Tas taču skaidri redzams!"

Tad viss notikums tiek atkārtots no cita skatupunkta – it kā no putna lidojuma. Sirmā kundze iet gar norobežotu būvlaukumu, kur ceļamkrāns lielā augstumā ceļ betona paneli. Pēkšņi trose, pie kuras panelis piestiprināts, trūkst, un tas draud uzkrist sirmgalvei uz galvas. Jaunietis, to pamanījis, metas viņu glābt, aizgrūžot prom no vietas, kur sekundi vēlāk nokrīt smagā būvkonstrukcija. Aizkadra balss atkal jautā: "Vai tagad jūs sapratāt, kas notiek?" Tālāk seko aicinājums skatīties "ARD", jo tā varot gūt lielāku skaidrību par pasaulē un sabiedrībā notiekošo.

Mēs gribam gūt lielāku skaidrību par to, ko šobrīd piedzīvo mūsu sabiedrība. Kas attiecas uz viļņošanos luteriskajā baznīcā, tā aizsākās ar populārā mācītāja Jura Rubeņa aiziešanu no mācītāja amata. Viņa draugi un nedraugi nākuši klajā ar savām versijām. Sociālajos tīklos apvainojumi un pretapvainojumi plūduši kā no pilnības raga. Līdzīgi kā banku drāmas gadījumā sabiedrība sadalījusies "ticīgajos" un "neticīgajos", tomēr, ja vien rastos iespēja iepazīties ar visu bildi kā no putna lidojuma, esmu pārliecināts, ka visi strīdnieki nokaunējušies aizietu katrs savās mājās. Diemžēl vienīgais, kurš šādu skaidrību var ieviest, ir pats Juris Rubenis, bet viņš klusē.

Sabiedrības veselībai ir svarīgi būt skaidrībā par apkārt notiekošo. Tāpēc tas nedrīkst kļūt par "ticības" jautājumu, tam jābūt uzticēšanās jautājumam? Uzticības līmenis varasiestādēm pie mums šobrīd ir stipri zemāks nekā baznīcai. Aizvien, kad nāk kāds skandāls, kādi satraucoši notikumi vai paziņojumi, katru kritisku prātu neatstāj jautājums: cik daudz tajā ir patiesības, cik noklusējumu, cik varbūt manipulācijas? Šobrīd ir grūti uzticēties tādu amatpersonu paziņojumiem, kas gadiem ilgi nodarbojušies ar VDK izpētes darba sabotēšanu, kuru paspārnē mierīgi var justies bezkaunīgi valsts izzadzēji, kas, valsts amatus pildot, kļuvuši stāvus bagāti, utt.

Nav jau mums kam par to sūdzēties. Tās ir mūsu varasiestādes. Mēs katrs ar savu balsi vēlēšanās esam palīdzējuši veidot šo, Ingūnas Sudrabas vārdiem izsakoties, "pilna cikla sistēmu", un neviens cits, tikai mēs paši, varam sākt to labot turpmākajās vēlēšanās. Tā nav, kā daudzi saka, ka neesot izvēles. Izvēle ir, tikai tā rūpīgi jāmeklē un atbildīgi jābalso.