02.03.2018 15:55

Māris Zanders. No direktīvām atklājumi nerodas

Autors  Māris Zanders
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Māris Zanders. No direktīvām atklājumi nerodas birti.eu

Neraugoties uz to, ka Latvija ir neliela valsts, tādēļ nevajadzētu rasties grūtībām noskaidrot situāciju kādā nozarē, kā saka, dzīvē viss ir savādāk jeb – tas nav tik vienkārši. Ministru kabinets 27. februāra sēdē uzklausīja informatīvo ziņojumu par to, kā veicas ar Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu.

Pieņemot, ka daļai lasītāju jēdziens "viedā specializācija" varētu būt pasvešs, paskaidrošu: runa ir par savulaik nolemto – lai latvju zeme neražotu, kā izteicās kāds Ilmārs Rimšēvičs, tikai pirtsslotas, ir nepieciešama vētraina un auglīga sadarbība starp zinātni un biznesu.

Atgriežoties pie informatīvā ziņojuma – kopējais secinājums ir tāds, ka pagaidām iet kā pa celmiem. Nu, skaidrs.

Savukārt dienu vēlāk, 28. februārī, kuplu saietu ar nosaukumu "Zinātne industrijas attīstībai" rīkoja Latvijas Universitāte, un te noskaņas bija krietni mundrākas. Citiem vārdiem sakot, saprast, kā tad īsti sokas ar zinātnes un biznesa mijiedarbību šajā valstī, nav nemaz tik viegli.

Tomēr tā vēl būtu pusbēda. Informatīvā ziņojuma prezentācijā valdībā viens no motīviem, nedaudz vienkāršojot, skanēja šādi: ņemot vērā to, ka valsts budžeta iespējas zinātnes naudas apcirkņu pildīšanai ir tādas, kādas nu tās ir, esot jāpierunā valsts kapitālsabiedrības padalīties ar eiro pasūtījumu zinātnei formā. Tā teikt, kam daudz dots, no tā tiek arī daudz prasīts. Lai būtu.

Liekas gan, ka "Latvijas valsts meži" par viņus interesējošajiem zinātnes jautājumiem interesējas un maksā (institūts "Silava" u.c.), attiecīgi var noprast, ka galvenokārt ir nolūkoti "Latvenergo" koncerna seifi. Lai būtu, tomēr skaidrs, ka šīs grupas uzņēmumus var interesēt galvenokārt ar enerģētiku saistītas izpētes tēmas, un diez vai var prasīt naudu attālāku tematu izpētei, vadoties vien pēc burvīgās loģikas, sak, jums taču tāpat daudz naudas!

Valsts uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" tāpat lielu investīciju projektu netrūkst, tomēr, arī pieņemot, ka dzelzceļnieki vēlētos steigt pašmāju zinātnei palīgā finansiāli... Tās atkal, visticamāk, būs specifiskas tēmas.

Savukārt, ja paveras uz Latvijas Universitātes pasākuma programmā minētajiem runātājiem un tēmām, redzams, ka šajā paralēlajā (?) pasaulē ir citas tēmas, proti, piedalās labi zināmā AS "Madara Cosmetics", uzņēmums ar nosaukumu "Alternative Plants", Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, Kvantu optikas laboratorija utt.

Ja labticīgi saka, ka neba šie uzņēmumi kuļ tukšus salmus par zinātnes un uzņēmējdarbības attiecībām, jāsecina, ka Brīvības bulvārī un Torņakalnā, kā smejies, laikam runā par kaut ko citu. Un, ļoti iespējams, tuvāk reālajām iespējām, izdevībām un vajadzībām ir ļaudis Torņakalnā. Kaut vai tāpēc, ka šai grupai ir lielāka motivācija – tajā ļaudis nav tik komfortabli jau iekārtojušies, viņiem ideju atrašana un ieviešana ir ambīciju un iztikšanas jautājums, nevis zināmā mērā labas gribas žests.

Rezumējot: nav peļama pati izpildvaras doma mudināt valsts kapitālsabiedrības vairāk ieguldīt zinātnē, tomēr ir jāapzinās gan šā modeļa objektīvās robežas (kas savukārt izriet no valsts kapitālsabiedrību darbības lauka), gan vienlaicīgi tas, ka perspektīvas tēmas labāk jūt, ja tā var teikt, mazie un agresīvie, nevis skaistos birojos un amatpersonu kabinetos sēdošie.