18.01.2018 07:47

Ivars Āboliņš: Latvijas Radio šā gada budžets plānots pēc pavisam citiem principiem

Autors  Liene Ozola, "Kodols"
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Ivars Āboliņš: Daudzi nevēlas pieteikties konkursos, jo Latvijā pastāv prakse, ka dažādi “eksperti” šos cilvēkus aplej ar samazgām un publiski saukā par amatam nepiemērotiem. Ivars Āboliņš: Daudzi nevēlas pieteikties konkursos, jo Latvijā pastāv prakse, ka dažādi “eksperti” šos cilvēkus aplej ar samazgām un publiski saukā par amatam nepiemērotiem. LETA

Tieši pirms gada Saeima Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatā apstiprināja Ivaru Āboliņu, Guntu Līdaku, Patriku Grīvu un Ievu Beitiku. Darbu padomē turpina Dace Ķezbere, kura šobrīd ieņem NEPLP priekšsēdētājas amatu.

Gada laikā daudzi padomes lēmumi sensitīvajā mediju jomā ir radījuši diskusijas sabiedrībā, taču visvairāk un visdažādākie viedokļi izskanējuši sakarā ar pārmaiņām Latvijas Radio, tādēļ "Kodols" uz sarunu aicināja NEPLP priekšsēdētājas vietnieku un atbildīgo par Latvijas Radio Ivaru Āboliņu.

– Februārī aprit gads, kopš esat NEPLP atbildīgais kurators par sabiedriskā radio lietām. Jebkuras pārmaiņas, kas notikušas saistībā ar Latvijas Radio, ir radījušas asu pretestību un skaļu publicitāti medijos. Kāpēc tā, un kā tas ir skaidrojams?
– Jāsāk ar to, ka NEPLP ir izveidojusies ļoti laba komanda, kas apvieno pieredzi ar jaunību. Turklāt visi – es, Dace Ķezbere, Patriks Grīva, Gunta Līdaka un Ieva Beitika – lielākajā daļā jautājumu un visās lielajās, stratēģiskajās lietās esam domubiedri. Taču, uzsākot darbu, mēs saskārāmies ar disfunkcionālu Latvijas Radio valdi. Pērn martā bijām spiesti izteikt neuzticību diviem sabiedriskā medija valdes locekļiem – Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam. Amatā palika Sigita Roķe, taču laiks rādīja, ka viņas atstāšana amatā bija kļūda. Ir jāmāk atzīt savas kļūdas, un šajā gadījumā mēs esam gatavi to izdarīt.

Iedziļinoties Latvijas Radio problemātikā, konstatējām, ka uzņēmumā ir ļoti nopietnas problēmas. Tam bija neefktīva un nepieņemama pārvaldība, ļoti daudz nesakārtotu jautājumu, problēmas bija faktiski visur – sākot ar grāmatvedību un finansēm, beidzot ar dokumentāciju. "Deloitte Latvia" veiktais funkciju audits, kas tagad diemžēl ir noslepenots, identificēja ļoti nopietnas problēmas, un bija skaidrs, ka, ja nesekos konkrēta rīcība, vēlāk uzņēmumam jau var būt par vēlu.

NEPLP strādā ar sabiedriskā medija valdi, padome ikdienā netiekas ar uzņēmuma darbiniekiem. Diemžēl tagad, atskatoties pagātnē, nākas secināt, ka Latvijas Radio darbiniekiem no valdes puses tika sniegta nepilnīga informācija, tādējādi radot greizu priekšstatu par NEPLP un maldinot viņus par reālo situāciju. Biju ļoti pārsteigts, ka pēc tam, kad intervijās raksturoju objektīvo situāciju Latvijas Radio, darbinieki to uztvēra tik saasināti. Roķe daudzas reizes bija stāstījusi, ka darbinieki par situāciju ir informēti un ar viņiem par to ir runāts. Tagad saprotu, ka tas tā nebija, un, protams, cilvēki, nezinot situāciju, varēja būt pārsteigti. Jāatzīst, ka uzticējos vienam cilvēkam un, pirms nācu klajā ar šiem faktiem, nepārliecinājos, vai darbinieki patiešām ir informēti par notiekošo.

Otrs iemesls: kā mēs redzējām rudenī, kampaņā pret Latvijas Radio pārvaldības struktūras un finanšu savešanu kārtībā bija iesaistīti ārēji spēki. Mūsu rīcībā ir Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājas Ritas Rudušas rakstītas elektroniskās vēstules, un vienā no tām viņa jautā, "vai jaudīgākie reģionāļi būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio, pieprasi Saeimai atlaist NEPLP!"" Šī vēstule izsūtīta reģionālajiem medijiem, vadošajiem Latvijas žurnālistiem. Kādā citā viņa secina, ka "uzbrukumu pirmajā kārtā ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu, iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtu deputātiem, Kultūras ministrijai un NEPLP locekļiem."

Tātad ir bijusi uzbrukumu pirmā kārta, kas vērsta pret NEPLP, un varam secināt, ka ir bijusi uzbrukumu otrā kārta. Kādēļ šie spēki bija un, iespējams, joprojām ir ieinteresēti vājā sabiedriskajā medijā? Manā rīcībā nav atbildes uz šo jautājumu, un mēs varam tikai minēt.

– Pērn septembrī jūs nācāt klajā ar paziņojumu, ka Latvijas Radio darbinieku piemaksas vairākkārt pārsniedz viņu algu. Vai šobrīd šī situācija ir kaut kā normalizēta?
– Šā gada Latvijas Radio budžetā NEPLP ir izcīnījis papildus 439 423 eiro, un šī ir pirmā reize, kad izdevies panākt tik lielu finansējuma palielinājumu. No 1. marta tiek solīta jauna atalgojuma sistēma, un šobrīd izskatās, ka tad arī varētu tikt pielikts punkts šai arhaiskajai, līdz pagājušā gada rudenim no plašākas sabiedrības acīm tik rūpīgi slēptajai piemaksu sistēmai, kas atsevišķiem Latvijas Radio darbiniekiem ļāva saņemt regulāras ikmēneša piemaksas pat 100–200 procentu apmērā no viņu darba algas. Tagad Latvijas Radio ir jauna, spēcīga valde, un valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne publiski ir teikusi, ka piemaksām nevajadzētu pārsniegt 30 procentus no darbinieka algas. Es nevaru šādam viedoklim nepiekrist.

Situācija ar piemaksām ir jāatrisina, jo kā cilvēks, kurš ir redzējis visus datus, varu apgalvot, ka tā nav normāla. Uz to skatoties, pārņem totāla netaisnīguma izjūta, jo, kamēr daži Latvijas Radio darbinieki ir starp vieniem no atalgotākajiem visā industrijā, citi saņem patiešām nelielu atalgojumu. Turklāt, skatoties uz šīm piemaksām, bieži nav skaidrs, ko tad šis cilvēks dara savā pamata darba laikā un vai nav tā, ka daļa darbinieku, lai gan saņem algu par pilnu slodzi, patiesībā strādā uz pusslodzi, pārējā laikā veicot papildu darbus.

– Kāds ir komerciālo radiostaciju viedoklis par sabiedriskajā medijā valdošo atalgojuma praksi?
– Tas jums droši vien jāprasa komerciālo radiostaciju pārstāvjiem. Taču ir skaidrs, ka atsevišķi, teiksim tā – trešā līmeņa, vadītāji, ir daudzkārt labāk atalgoti, nekā jebkad spētu nopelnīt privātajā sektorā. Arī daudzu citu darbinieku atalgojums ir ļoti konkurētspējīgs, un uz to norāda nelielā kadru mainība Latvijas Radio. Vienlaikus jāuzsver, ka ir darbinieki, kuri saņem ļoti mazu atalgojumu, kas ievērojami atpaliek no privātajā sektorā maksātā. Tā nedrīkstētu būt, un NEPLP uzskata, ka cienīga alga jāsaņem visiem Latvijas Radio darbiniekiem, nevis tikai dažiem izredzētajiem.

– Publiskajā telpā skaļi izskanēja iepriekšējās Latvijas Radio valdes atcelšana un jaunas valdes ievēlēšana. Kāpēc bija nepieciešama šāda publiska netīrās veļas mazgāšana, kas noteikti nenāk par labu uzņēmuma tēlam?
– Tā nebija publiska netīrās veļas mazgāšana. Roķe netika galā ar saviem pienākumiem, turklāt bijām atklājuši kliedzošas lietas viņas darbā, un šis NEPLP vienbalsīgais lēmums par neuzticības izteikšanu viņai tajā situācijā bija vienīgais iespējamais solis. Tomēr es negribētu runāt par pagātni. Latvijas Radio šobrīd ir ļoti spēcīga jauna valde, kura apņēmīgi ķērusies pie Latvijas Radio modernizēšanas. Protams, ka darbu vēl ir ļoti daudz un tie nebūs viegli, taču ir sajūta, ka Una Klapkalne, Mārīte Tukiša un Sanita Dika-Bokmeldere ar šiem izaicinājumiem tiks galā. Ir arī ticība, ka Klapkalne kā valdes priekšsēdētāja mācēs no visām trim ambiciozajām valdes loceklēm izveidot patiešām vienotu komandu.

– Jaunā valde pilnā sastāvā sāks strādāt tikai no šā gada. Ko prioritāri no tās sagaidāt?
– Pirmajos trīs darba mēnešos jau ir izdarīts ļoti daudz, un šeit jāsaka liels paldies Klapkalnei un Tukišai. Būtiski, ka Latvijas Radio budžets plānots pēc pavisam citiem principiem nekā līdz šim. Tas nozīmē, ka saturs vairs netiks finansēts no pašu līdzekļiem (reklāmas ieņēmumiem), jo tam jau tiek paredzēta sabiedriskā pasūtījuma nauda. Un ar to ir jāpietiek. Tā rezultātā medijam beidzot parādīsies nauda attīstībai.

Atrisināts ir arī samilzušais sadarbības ar trešajām personām jautājums. Vēl pirms dažiem mēnešiem ar to pašplūsmā un neviena nekontrolēti nodarbojās kanālu direktori. Tas ļāva uzdot neskaitāmus jautājumus par to, kurš no šādas sistēmas ir lielākais ieguvējs – Latvijas Radio vai kāds cits. Turklāt šī sistēma radīja izteikti nevienlīdzīgu attieksmi pret medija sadarbības partneriem. Jaunā valde ir izveidojusi caurspīdīgu sistēmu, un tagad katrs šāds darījums tiek uzskaitīts un notiek pēc vienlīdzīgiem principiem. Valde ir noteikusi minimālo summu, par kuru uzņēmums var piesaistīt līdzfinansējumu, līdz ar to saknē likvidēta kliedzošā situācijā, kas ļāva atsevišķiem sadarbības partneriem tikt pie citiem nepieejamām iespējām sponsorēt Latvijas Radio raidījumus par nieka 14,22 eiro. Vairs netiek turpināti arī līgumi, kas radīja šaubas un aizdomas par satura tirdzniecību sabiedriskā medija programmās.

Latvijas Radio beidzot ir Personāla daļa, turklāt, neprasot papildu līdzekļus, to bija iespējams izveidot vēl pagājušajā gadā. Grūti iedomāties vēl kādu tāda līmeņa uzņēmumu, kurā nebūtu Personāla daļas, bet Latvijas Radio tāds bija! Tiek reorganizēta arī Sabiedrisko attiecību daļa, Pārdošanas un mārketinga daļa, nodalot pārdošanu no mārketinga. Tas nozīmē daudz efektīvāku reklāmas pārdošanu un līdz ar to vairāk naudas Latvijas Radio budžetā. Jau oktobrī Latvijas Radio valde pārskatīja reklāmas izcenojumus – tie nebija mainīti kopš 2014. gada, un patiesībā šāda situācija bija un joprojām ir vienkārši neticama. Šobrīd šie izcenojumi ir atbilstoši tirgus situācijai. Pārskatīta kārtība, kādā tiek slēgti autorlīgumi, ievērojami efektivizējot procesu.

Savukārt šogad par galveno uzdevumu valdei plānojam uzdot strukturālo reformu veikšanu uzņēmumā atbilstoši "Deloitte Latvija" un Dzintra Kolāta veiktajiem funkciju auditiem. Ir skaidrs, ka Latvijas Radio pašreizējā struktūra, kas darbojas pēc arhaiska kanālu principa, ir morāli novecojusi, un loģiski, ka tajā jāveic pārkārtojumi un modernizācija. Tas ļaus arī maksāt lielāku atalgojumu sabiedriskā medija darbiniekiem.

Darāmā Latvijas Radio vēl ir ļoti daudz, un situācija ir nopietna.


Pilnu interviju lasiet 16. janvāra laikrakstā "Kodols".