02.12.2017 08:38

"Kodols iesaka": Ķiparkūku mīkla

Autors  Agita Klapare, Kristīne Prohorova
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
"Kodols iesaka": Ķiparkūku mīkla no privātā arhīva

Pirmā advente – jau šosvētdien. Četras nedēļas līdz Ziemassvētkiem ir īstais laiks, kad iemēģināt roku, lai pagatavotu paši savu piparkūku mīklu. Šajā gadījumā – ķiparkūku mīklu. Tā ir manas māsas Lāsmas iecienītā recepte, un viņa gatavo ķiparkūkas, kas izdodas brīnišķīgas.

Lai ķiparkūku mīkla izdotos garšīga un garšvielas kārtīgi ievilktos, mīklu vēlams gatavot pāris nedēļu pirms cepšanas. Līdz Ziemassvētkiem vēl ir laiks, tā ka varat paspēt izcept ķiparkūkas pat divreiz – pagatavot mīklu, izcept un pagaršot, lai saprastu, vai kaut kā netrūkst, vai nevajag vairāk garšvielu, vairāk pipariņa.

Ķiparkūku mīklas pagatavošanai vajadzēs: 500 g iesala ekstrakta, 200 g sviesta, 300 g brūnā cukura, 2 olas, 1 kg miltu, nepilnu tējkaroti sodas, ēdamkaroti ar kaudzīti garšvielu (smaržīgie pipari, kanēlis, kardamons, koriandrs, krustnagliņas, citrona miziņa).

Cukuru katliņā karsē, līdz tas pilnībā izkusis. Jāraugās, lai nepiedeg. Maisīšanai vislabāk izmantot lielo koka karoti. Izkausētajam cukuram pievieno iesala ekstraktu. Maisa. Kad cukurs un iesala ekstrakts "sadraudzējušies" jeb sakausējušies kopā, pievieno sviestu.

Izslēdz plīti un kārdinoši brūnajai un karstajai masai pievieno garšvielas. Pamazām pievieno puskilogramu miltu un maisa, maisa, maisa... Maisa tik ilgi, kamēr mīkla mazliet atdziest un maisīšana jau sāk apnikt.

Kad šķiet, ka mīkla ir pietiekami padzisusi, pievieno olas un pamazām ber klāt atlikušos miltus. Tagad maisīšana kļūst smagāka, tāpēc mīklu no katliņa izķeksē un mīcīšanu turpina uz galda. Šis darbs prasa visai daudz spēka. Adventes svecītēm degot, ķeramies pie cepšanas!

Lai jums izdodas kraukšķīgas un gardas ķiparkūkas!

Kā sagaidīt Ziemassvētkus bez stresa un pārtērēšanās

Tuvojas gadskārtējais dāvanu pirkšanas un savstarpējās apdāvināšanās drudzis, kas daudzus padara mazliet nervozus jau tagad: ko pirkt? Ko dāvināt? Daudzus savukārt skumīgus padara jautājums, ko darīt ar tām dāvanām, kas nemaz nav vajadzīgas un pielietojumu tā arī neatradīs?

Tādēļ, lai neviens nebūtu nedz skumjš, nedz nervozs, iesaku apsvērt šādus variantus:

1) jau laikus rīkot loteriju, piemēram, katrs uzraksta kāroto dāvanu noteiktas summas robežās, un tad, izlozēt, ko un kam kurš sagādā;

2) mazliet grūtāk, bet ne neiespējami – tieši vai aplinkus pajautāt cilvēkam, ko viņš vēlas;

3) pagatavo dāvanu pats! Tam, protams, nav jābūt priekšmetam, kas šķiet apburošs tikai tev, tomēr, ja esi meistars, paštaisīta lieta vai ēdiens sagādās prieku arī citiem. Vari uztaisīt kalendāru ar apdāvināmā cilvēka iecienītākajām ēdienu receptēm un tad katru mēnesi tās kopā gatavot. Vai vecmammai kalendāru vai albumu ar mazbērnu fotogrāfijām... Vari katram dāvināt viņa iemīļotās mūzikas albumu vai, ja gribi būt īpaši uzmanīgs, izveidot visvismīļāko dziesmu izlasi – ne savu, protams;

4) dāvanu maisā liec biļetes uz kādu kopīgu pasākumu, bet iepriekš uzzini, kad dāvanas saņēmējam ir laiks un vai vispār ir vēlme uz to doties;

5) vari šai lietai pieiet arī tīri "zinātniski": sportistam dāvināt abonementu sporta klubā, nomaksāt dalības maksu kādā nākamgad paredzētā sportiskā aktivitātē, piemēram, "Stirnu bukā", SEB kalnu divriteņu maratonā utt., grāmatmīlim dāvināt kādu no jaunākajiem bestselleriem, pavārmākslas meistaram – kādu īpašu garšvielu, zinātkārajam – žurnāla "Ilustrētā zinātne" abonementu...

Tikai nedāvini sveces, plīša rotaļlietas vai smaržīgās ziepes!