08.11.2017 15:52

Otto Ozols. Vai Rinkēvičs drupina Latvijas valsts konstitucionālos pamatus?

Autors  Otto Ozols
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Otto Ozols. Vai Rinkēvičs drupina Latvijas valsts konstitucionālos pamatus? facebook.com/otto.ozols

Latvijas vadošie politiķi un īpaši ārlietu ministrs atver durvis ārkārtīgi bīstamai diskusijai par Latvijas valsts tiesisko pamatu un vispār likumību. Tā faktiski piebalsojot Krievijas šovinistiem.

Tikko dzirdēju, ka Latvijas ārlietu ministrs Latvijas Radio raidījumā atzina, ka Spānijas teritoriālā vienotība ir pārāka un augstāk vērtējama nekā tautu, arī Katalonijas, pašnoteikšanas tiesības.

Šobrīd pasaulē aktīvi diskutē par boļševiku apvērsuma 100. gadadienu. Lielākā daļa vēsturnieku ir vienojušies, ka tas bija nelikumīgs valsts apvērsums, vardarbīga varas sagrābšana. Līdz ar to visi Ļeņina un viņa bandas pieņemtie lēmumi nevar tikt atzīti par likumīgiem. Viens no viņu lēmumiem bija arī atzīt tautu pašnoteikšanas tiesības un dot brīvību Somijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai dibināt savas valstis. Problēma ir tā, ka atzīšanu esam saņēmuši no nelikumīga varas uzurpatora, kurš pārkāpa Krievijas vienotības principu. Tātad Latvijas valsts likumīgais pamats no šī viedokļa ir apšaubāms un nestabils no starptautiski tiesību viedokļa.

Tādēļ Latvijas valsts likumīgais pamats no starptautisko tiesību viedokļa var būt vienīgi un īpaši uzsvērti – tautu pašnoteikšanas princips. Mums nav jāatsaucas uz apšaubāma sazvērnieka Ļeņina labvēlību, kādas "augstākās tautas" mirkļa vājumu vai labvēlības uzplaiksnījumu. Svarīgs ir princips!

Tas ir arī lasāms valsts dibināšanas dokumentos – "Latvijas Tautas padomes loceklis Atis Ķeniņš Latvijas proklamēšanas svinīgajā sēdē uzsvēra: "Tautas ieņem savas sensenās mītnes un nodibina valstis savās etnogrāfiskās robežās uz apvienošanās un PAŠNOTEIKŠANĀS pamatiem. Tas dod latviešiem no Kurzemes, Vidzemes un sengaidītās Latgales sasniegties rokās apvienotās Latvijas vidū. Latvijas brīvības karogu tātad saņemam ne no varas – bet no taisnības dievietes rokas" (Latvijas Tautas padomes veiktā svinīgas Latvijas neatkarības proklamēšanas akta 1918. gada 18. novembrī stenogramma).

Ja ārlietu ministrs Rinkēvičs pēkšņi sāk svārstīties un noliegt šo principu, tad viņš atver durvis ļoti bīstamai diskusijai no dažādiem aspektiem. Krievijas imperiālisti jau vairākkārt mēģinājuši atsākt šo diskusiju, norādot, ka 1918. gada Somijas un Baltijas valstu "brīvlaišana" nebija īsti konstitucionāla, Baltijas valstīm pirms tam nebija nekādas valstiskuma pieredzes, utt.

Protams, mēs to visu varam norakstīt uz seno pagātni, citiem apsvērumiem un ignorēt šo diskusiju. Tomēr Rinkēviča argumentācijai ir vēl vairākas bīstamas citas blaknes – atsaucoties uz mūsu pieredzi, valstiskai neatkarībai vajadzīgie priekšnoteikumi rodas kādas lielvalsts vājuma vai sabrukuma mirklī vai lielu starptautisko satricinājumu brīžos. Vai tas ir kaut kas tāds, ko mēs novēlam Spānijai un vispār ES? Taču nē! Tāpēc jau ES ir dibināta, lai šādus principiāli svarīgus jautājumus risinātu demokrātiskā, mierīgā veidā.

Domāju, ka ministram un viņa padomniekiem tomēr vajadzētu būt gudrākiem ar savu argumentāciju un neprovocēt apšaubāmas diskusijas, kas satricina pašu valsts konstitucionālos pamatus. No Latvijas valsts viedokļa tautu pašnoteikšanās princips ir neapšaubāmi pamatu pamats arī no starptautisko valsts tiesību viedokļa. Tur neviens, tai skaitā Rinkēvičs, nedrīkst sākt šūpot pamatus.