13.10.2017 10:30

Komentārs. "Gājējs notikuma vietā mira..."

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Komentārs. "Gājējs notikuma vietā mira..." arhīvs

Trešdien starp daudzām citām ziņām aģentūras LETA mājaslapā parādījās arī šāda paskopa vēsts: "Naktī uz trešdienu ceļu satiksmes negadījumā Garkalnes novadā notriekts gājējs, kurš miris notikuma vietā.

Negadījums noticis 11. oktobrī plkst. 01.27 Garkalnes novadā, Rīgas apvedceļa 4. kilometrā, – kāds automašīnas "Volkswagen" vadītājs uzbrauca gājējam, kurš notikuma vietā mira. Notikušā apstākļi tiek skaidroti."

It kā jau nekas sevišķs iepretī burtiski dažas dienas iepriekš visu Latviju pāršalkušajai ziņai, ka Saulkrastos uzsprāgusi privātmāja, kurā valstī pazīstams pirotehnikas speciālists glabājis savu arsenālu. Sprādzienā, kā tika vēstīts, bojā gāja pieci cilvēki, bet te, ceļmalā, tikai viens.

Lai arī ir runa par cilvēka dzīvību, no vienas puses, Garkalnes ceļmalas notikums nav nekas neparasts, pat ne pašausmināšanās vērts fakts, un arī atmiņā tas, visdrīzāk, paliks vien dažas minūtes pēc ziņas izlasīšanas. Taču, no otras puses, Ceļu policijas pārstāvji, tuvojoties rudens tumšajam laikam ar lietu un miglu, kas brauktuvju malas padara nepārskatāmas, allaž atgādina, ka uzmanīgiem jābūt gan autovadītājiem, gan gājējiem.

Arī "Rīgas Apriņķa Avīze" ik pa laikam ir atgādinājusi, ka būt autovadītājam nepamanāmam ceļmalā ir bīstami. Pierīgas iedzīvotāji īpaši tiek uzrunāti tāpēc, ka šeit vēl ne visur ir apgaismoti gājēju celiņi, bet, tā kā galvaspilsētā un reģionā ap to mīt vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, autotransporta plūsma ir dzīvāka nekā citur valstī. Savukārt gājēja un automobiļa sadursmē zaudētājs parasti ir gājējs.

Atgriežoties pie kriminālhronikām, ir skaidrs, ka abus pieminētos gadījumus vieno fakts – ir izdzisušas cilvēku dzīvības. Iespējams, arī traģēdiju cēlonis izrādīsies viens un tas pats – pilnīga necieņa pret savu drošību.

Protams, vieglprātības iemeslus allaž var atrast, minot, piemēram, taupību. Saulkrastu gadījumā tā, visticamāk, bijusi vēlēšanās ietaupīt uz specializētas pirotehnikai piemērotas noliktavas rēķina. Tie varētu būt pietiekami iespaidīgi izdevumi, taču cilvēka dzīvība jebkurā gadījumā ir vērtīgāka; Garkalnes gadījumā varbūt tika ietaupīti tikai pārdesmit centi, neiegādājoties atstarotāju vai vesti ar atstarojošiem elementiem.

Mēs, latvieši, gada daļu rudenī no Miķeļiem līdz Mārtiņiem saucam par veļu laiku. Taču, pieminot mūžībā aizgājušās dvēseles, vajadzētu apsvērt, kā parūpēties par to, lai pašiem savas nevērības dēļ nesanāk tiktāl izaicināt likteni, ka sargeņģeļi ņem un no mums novēršas, ļaujot iekļūt nelaimē ar neatgriezeniskām sekām.

Cita starpā, nesen sociologi ar kādas plaši pazīstamas skandināvu bankas atbalstu veikuši iedzīvotāju aptauju, kurā 63 procenti respondentu atzinuši, ka par visu vairāk viņiem ir bail pazaudēt mīļus un tuvus cilvēkus. Tikai tad seko bailes no slimībām, kara, teroraktiem. Tāpēc, pirms uzvilkt tumšas drānas un doties naksnīgā pastaigā, būtu vērts padomāt gan par iespēju neiekļūt kriminālhronikās, gan saviem radiniekiem, kuriem, iespējams, būs jāuzņemas bēru izdevumi.