"Lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma un tvaika noplūde, to radītie zaudējumi ir aptuveni desmit reizes lielāki. Vienlaikus, izvērtējot atlīdzību pieteikumus par ugunsgrēkiem, redzam, ka liela daļa no tiem noteikti varēja tikt novērsti, ja vien īpašnieki laikus būtu parūpējušies par drošību vai ievērojuši elementārus piesardzības pasākumus," situāciju komentē "BALTA" atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Analizējot atlīdzību pieteikumus, "BALTA" secinājusi, ka 45% gadījumu ugunsgrēku cēlonis īpašumos ir dažādi elektroinstalāciju bojājumi, kā arī īpašnieku neuzmanīga rīcība un dūmvadu tehniskais stāvoklis.
"Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pirmajiem sešiem mēnešiem, atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēkiem īpašumos kopumā palielinājies vidēji par 40%. Tāpat būtiski pieaudzis arī vidējo zaudējumu apmērs – no desmit līdz sešpadsmit tūkstošiem eiro," norāda I. Savickis.
Vienlaikus "BALTA" eksperti norāda – lai gan biežākais iemesls ugunsgrēkiem, ko izraisījusi elektrība, saistīts ar elektrovadu savienojumu vietu vājo kontaktu, nereti ugunsgrēka cēlonis ir neuzmanīga rīcība un elektrodrošības pasākumu neievērošana. Piemēram, elektrotīklam tiek pieslēgts pārāk daudz ierīču, radot pārslodzi, izvēlēti nekvalitatīvi pagarinātāji vai izmantotas bojātas elektroierīces.
"Visus elektrības izraisītos ugunsgrēkus varētu iedalīt trīs galvenajās grupās – elektrovadu savienojumu vietu vājš kontakts vai tā pasliktināšanās, elektroinstalāciju pārslodze un neatbilstoša elektroinstalācija, tostarp nepiemēroti vadu pagarinātāji, un bojāta vai nolietota sadzīves tehnika," skaidro I. Savickis.
Kopumā pirmajā pusgadā valstī reģistrēti 5865 ugunsgrēki, no kuriem 1463 izcēlušies dzīvojamās mājās, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati.
Lai izvairītos no negadījumiem, "BALTA" un AS "Sadales tīkls" aicina atcerēties par elektrodrošību ikdienā un vienmēr ievērot piesardzības pasākumus:
• Neizmantot elektroierīces, ja ir redzams pat šķietami nenozīmīgs to bojājums. Piemēram, bojāti to apvalki, bojāta pieslēgumvadu izolācija, kontaktdakšas vai to vispār nav.
• Neizmantot pašdarinātus vai labotus drošinātājus.
• Mājokļa elektrotīkla izbūvi uzticēt tikai licencētu firmu speciālistiem vai sertificētiem elektriķiem.
• Regulāri veikt kvalificētu elektroietaišu apkalpošanu un periodiskas pārbaudes.
• Ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā jāuzstāda atbilstoši automātiskie drošinātāji.
• Pirms naglu dzīšanas vai caurumu urbšanas sienās un griestos pārbaudīt, vai tur nav elektroinstalāciju vadi.
• Savlaicīgi, jau pirms elektroinstalācijas izbūves, plānot, cik un kurās vietās izvietojamas kontaktligzdas, lai pēcāk izvairītos no elektroinstalāciju pārslodzes. Gadījumos, ja tomēr jāizmanto vadu pagarinātājs, pārliecinieties par to atbilstību nepieciešamajai jaudai, kā arī atcerēties, ka tie paredzēti tikai īslaicīgai lietošanai.
• Elektronegadījuma, avārijas, elektroierīču bojājuma vai remontu gadījumā svarīgi atcerēties un ievērot galveno drošības noteikumu – vispirms ir jāatslēdz mājokļa vai biroja kopējais elektrības drošības slēdzis. Mājiniekiem un biroja darbiniekiem jābūt zinošiem, kur drošības slēdzis atrodas, kā tam operatīvi piekļūt un kā to izslēgt.
Konstatējot bīstamu situāciju elektroapgādes infrastruktūras tuvumā, iedzīvotāji tiek aicināti par to ziņot, zvanot uz AS "Sadales tīkls" bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – 112!
"BALTA" arī atgādina, ka līdz 2020. gadam visās privātmājās un dzīvokļos jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem. Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos samazina ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu līdz pat 75%.