07.07.2017 07:44

Komentārs. Parunāja. Nu un?

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Sarunu festivāls “Lampa” Sarunu festivāls “Lampa” Valsts kanceleja

Pēdējo nedēļu laikā daudz runāts par runāšanu. Runājām par "oligarhu sarunām", kurās viņi runāja, runāja, runāja... Kāds klausījās, klausījās un noklausījās. Nu un? Kas no tā mainījās? Vai kādi valsts dalītāju plāni tika nobremzēti?

Kā otrdien LTV raidījumā "Tieša runa" atzina galvenais "sarunu" uzraugs Leja, "parunāšanas" un "valsts nozagšanas" jēdziens Krimināllikumā nav definēts. Tāpat viņam nācies atzīt, ka oligarhi izmeklētājiem nav apstiprinājuši "sarunās" dzirdēto. Tātad zem "sarunās" teiktā paši runātāji negribēja parakstīties. Bet, ja nav paraksta, nav pierādījumu. Un lieta beigta. Viss. Un netiks atjaunota. Tā vismaz domā prokurors.

Arī "Tieša runa", kurā piedalījās ap "sarunām" notiekošajā procesā iesaistītie, bija tikai parunāšana. Ētera laiks tika veltīts runām par to, kā nevaram neko pierādīt, nevis kā varētu mēģināt pierādīt "sarunu" rezultātu jeb ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Parunāja. Nu un?

Pagājušajā nedēļā notikušajā sarunu festivālā "Lampa" arī daudz runāja. Runātāju bija vairāki simti. Viņos klausījās vairāki tūkstoši. Sarunu tēmas bija daudz un dažādas. Arī tādas, kurās paustās atziņas palīdzētu celt gan mūsu labklājību, gan valsts ekonomiku, gan drošību, gan dzimstību, gan attīstību. Tapa arī plāns, kāda būs Latvija pēc 25 gadiem. Dzirdētās atziņas bija mācību grāmatu vērtas. Bet – kur tās tagad ir? Atkal jau tikai parunāja. Nu un?

Šobrīd internetā pieejami vairāki video no notikušajām diskusijām, bet tas arī viss. Dažās diskusijās tapa nozaru ekspertu un publikas radītas "receptes" sasāpējušo jautājumu risināšanai vai priekšlikumi labākai nākotnei. Izskatās, ka tās palika sarunu teltīs vai pie pašiem sarunu dalībniekiem, jo publiskajā telpā (interneta vietnēs un sociālajos tīklos, kam ir ierobežota pieejamība) ir manāmas tikai atskaites par to, ka "tika runāts par...", un iespaidīgas fotogalerijas, bet, pat rūpīgi meklējot, neatradu nevienu vietni, kur apkopotas vai vismaz pieminētas festivāla diskusijās gūtās atziņas. Un to bija daudz. Tātad atkal tikai parunāja. Nu un?

Piekrītu, mums ir jārunā. Tikai sarunājoties varam tikt skaidrībā, kā rīkoties. Bet, lai zinātu, kā rīkoties, sarunas vajadzētu nostiprināt – vai tas būtu kriminālprocess vai mācību grāmata, vai atziņu krājums. Citādi sanāk tikai tāda parunāšanās.