Vēl spilgtā atmiņā vecgada vakara kūpošie garaiņi no šķovētajiem kāpostiem un cepeša, prieks par uzvarētajām Lieldienu kaujām un pārvarētajiem Jāņu ugunskuriem. Aizvadīti arī Pēteri, bet nu jau klāt nedēļas nogale, kad visa Latvija jūras piekrastē steidz svinēt Zvejnieksvētkus.
Daudzviet pasākumu krāšņos ievērojami skatuves mākslinieki un sabiedrībā ievērojamas personas izklaidēs sanākušos. Tomēr šeit vietā jautājums – vai Zvejnieksvētki nav kļuvuši tikai par zaļumballes paveidu un popmūzikas klausīšanos Piejūras estrādē? Vai tie jauniešu bari, kas uz svētkiem ierodas, jau labu jūras vēju sašūpoti, zina, kāpēc ieradušies un kāpēc šādi svētki svinami?
Jūras svētku pamatā ir vareno dabas spēku un to cilvēku godināšana, kuru ikdienas darbs saistīts ar jūru; kā galvenie – zvejnieki un jūrnieki. Šādā tematikā notiek arī koncerti, izstādes, kino un dejas, sacensības un atrakcijas, konkursi un rotaļas, kā arī laivu izbraucieni jūrā. Teju katrā pilsētā vai zvejnieku ciematā darbojas zivju un amatniecības izstrādājumu tirdziņi.
Tā vietā, lai izbaudītu piedāvāto pasākumu klāstu, dažkārt šķiet, ka ļaudis Jūras svētkus pielīdzina alus dzeršanas čempionātam, kurā uzvarētājs tas, kurš pirmais pats uz savām kājām vairs neturas. Gribētos, lai šogad būtu citādi – vismaz par vienu jūras mezglu zinātkārāki un gaumīgāki svinētāji.