Fakts, ka mobilais tālrunis ir salīdzinoši nesens izgudrojums un tā lietošanas zelta uzvedības likumi nav nodoti no paaudzes paaudzē, varētu būt galvenais iemesls, kādēļ tik daudzi cilvēki nepārzina un neievēro pieklājības normas, krītot uz nerviem līdzcilvēkiem, paši par to nemaz nenojaušot.
Vispirms daži fakti par mobilā tālruņa piedāvātajām ērtībām, lai jūs kontrolētu tālruni, nevis otrādi: jūsu tālrunim nav jābūt ieslēgtam vienmēr; to drīkst atstāt vienu un neņemt līdzi pat uz tualeti; uz zvanu nav jāatbild vienmēr un visur – mobilajam tālrunim ir atzvanīšanas funkcija; ir svarīgi izmantot arī tādus mobilā tālruņa iestatījumus kā "klusums" un "vibrācija".
Tas, ka jums ir mobilais tālrunis, nedod jums tiesības traucēt citus. Netraucēt apkārtējos ar privātām sarunām, skaļu zvana, īsziņas vai e-pasta saņemšanas signālu, fotografēšanu, sociālo tīklu lietošanu, ir prasmes, kuras jāapgūst pašiem un noteikti jāiemāca arī saviem bērniem.
Zvanot citiem, sarunas sākumā noteikti sasveicinieties un nosauciet savu vārdu (oficiālā sarunā – arī uzvārdu un iestādi, kuru pārstāvat). Tad pajautājiet, vai cilvēkam ir brīdis sarunai un, saņemot apstiprinošu atbildi, izklāstiet sarunas būtību. Sarunas noslēgumā vienmēr pasakiet paldies un atsveicinieties. Zvanot draugiem, vecākiem, bērniem sarunas sākums un nobeigums, protams, nebūs tik formāls, tomēr pamatprincips ar sasveicināšanos un atsveicināšanos ir jāievēro visos gadījumos.
Uz zvanu atbildiet ar "Jā!", "Klausos!" vai "Lūdzu!" un nosauciet savu vārdu. Ja jums nav laika sarunai, neceliet klausuli, lai zvanītājam to pateiktu. Kad varēsiet runāt, atzvanīsiet. Ja vēlaties zvanītājam atbildēt, varat nosūtīt īsziņu. Pieklājīgi ir atzvanīt 24 stundu laikā.
Centieties nerunāt pa tālruni, kad neesat savā privātajā telpā. Ja jums to nākas darīt sabiedriskajā transportā, veikalā vai restorānā, runājiet pieklusinātā balsī un pēc iespējas īsi.
Nepārstāstiet personīgās dzīves notikumus, īpaši atturoties no sensitīvas privātās informācijas izpaušanas! Pļāpas, kas skaļi un ilgi apspriež savas vai citu dzīves notikumus, ne tikai kaitina un traucē apkārtējos, bet arī apdraud sevi vai savus tuvākos. Jūs nezināt, kas ir cilvēki jums apkārt un kādi ir viņu nodomi. Ja jums nepieciešams pārrunāt vai apspriest privātus jautājumus, vienojieties par sarunu citā laikā vai mainiet atrašanās vietu uz privātāku. Steidzamā situācijā izmantojiet saziņu īsziņās.
Nerunājiet pārāk skaļi! Mobilie sakari un tālruņa aparātā iebūvēto skaļruņu uztveršanas spējas parasti ir labas, kliegt nav nepieciešams. Drīzāk otrādi – skaļa runa vai kliegšana traucē saprast teikto, bojā tā cilvēka dzirdi, ar kuru jūs sarunājaties, kā arī traucē tiem, kas ir jums līdzās.
Runāt pa telefonu skaļruņa režīmā nav labais tonis. Ja sarunā tomēr ir nepieciešama vairāku cilvēku iesaiste un esat nolēmuši to veikt ar skaļruņa palīdzību, svarīgi vienoties ar sarunu biedru par to, ka sarunā piedalīsies arī citas personas. Visām personām pēc skaļruņa ieslēgšanas ir pieklājīgi sveicināties un nosaukt savu vārdu.
Centieties nedarīt vairākas lietas vienlaikus! Ja jūs stūrējat, iepērkaties, gaidāt rindā pie ārsta, esat pie manikīra utt., nerunājiet pa tālruni. Dažos gadījumos tas traucēs apkārtējiem, dažos – apdraudēs pat dzīvību.
Bieži vien vecākiem ir dilemma, ko darīt, ja svarīgas sarunas vai sanāksmes laikā zvana nepilngadīgs bērns: neatbildēt un pēc tam izmisīgi domāt, ka varbūt tieši šajā mirklī bērnam ir nepieciešama palīdzība, vai arī pacelt klausuli un ieslīgt garā diskusijā par to, kur ledusskapī stāv desa. Ģimenē būtu vērts vienoties, ka ārkārtas situācijā tiek zvanīts, piemēram, divas reizes pēc kārtas, lai vecāki zinātu, ka šī konkrētā situācija prasa tūlītēju uzmanību.
Protams, katrs bērns un katra situācija būs atšķirīga, bet pamatprincips ir viens, – arī sarunā ar Valsts prezidentu ir iespējams atvainoties un uz īsu brīdi pamest telpu, lai uzklausītu savu bērnu. Bērnam jāzina, ka gadījumā, kad jūs tiešām esat steidzami vajadzīgs, jūs esat zvana attālumā.
Ja, vakariņojot kopā ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem, jums jāatbild uz neatliekamu tālruņa zvanu, atvainojieties pārējiem, piecelieties un paejiet nost no galda. Pabeidziet sarunu cik vien iespējams ātri, lai neliktu uz sevi ilgi gaidīt. 99% gadījumu tā noteikti nebūs dzīvības glābšanas operācija, kurā bez jums nevar iztikt.
Turpinajums sekos
* Kristīnas Sprūdžas starptautiskā karjera sabiedrisko pasākumu organizācijas, etiķetes, komunikācijas un protokola jautājumos mērāma intensīvā un daudzveidīgā profesionālajā pieredzē 20 gadu garumā Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Aizsardzības, Ārlietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, NATO samita birojā, LR pārstāvniecībā Briselē, Eiropas Komisijas Sekretariātā Briselē un MBA studijās Moorehead University, ASV, kā arī vadot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas biroju.