Tādā ziņā viss daudzmaz kārtībā, jo vismaz kādu brīdi atkal dzirdējām Latvijas vārdu izskanam starptautiskā mērogā un kaut dažas dienas jutāmies kā īsti patrioti. Taču hokejs, lai kā mums to negribētos, nav tikai sports, bet arī politika. Un kur nu vēl labāk par to varēja pārliecināties, ja ne sociālajos tīklos, kad nedēļas nogalē spēlēja Krievijas un Somijas komanda.
No Krievijas puses komandu pārstāvēja rūdītas starptautisko hokeja līgu zvaigznes, un treneri bija it kā mūsējie – ar Latviju saistītais Vācijas pilsonis Oļegs Znaroks un Šveices pilsonis Harijs Vītoliņš, taču, vismaz sociālajos tīklos, sen nebija redzēts tik liels prieks par gados jauno Somijas hokejistu uzvaru.
Patiesībā tas pat tik daudz nebija prieks par somu triumfu, cik krievu zaudējumu. Somijas komanda ar 3:1, pārspējot Krieviju, liedza tai iespēju pašu mājās cīnīties par zelta medaļu. Pašmāju komentētāju prieks atgādināja par tām gavilēm, kas reiz gadsimta sākumā skanēja pēc tam, kad Latvija Sanktpēterburgā pārspēja Krievijas izlasi, tiesa gan, ne finālā.
"Paldies, somi! Jūs spējāt uzvarēt krievus ne tikai Ziemas karā, bet kārtējā hokeja pavasara karā! Mazā, lepnā somu tauta! Mūsu ģimenīte jums par godu līdz rītausmai dziedās "Suomi, Suomi!"," – tā kādā no lielajiem portāliem raksta komentētāja Ingrīda.
Līdzīgi domā daudzi komentētāji, priecājoties par to, ka Somija – valsts, kurā ir nepilni 5,5 miljoni iedzīvotāju, – spējusi sakaut Krieviju, kur kopā ar okupētās Krimas iedzīvotājiem tagad dzīvo 146 miljoni. Un vēl daudzi solīja somu hokejistus atbalstīt arī cīņā ar kanādiešiem. Lūk, to gan komentāri sociālajos tīklos vairs pārliecinoši neapstiprina.
Skaidrs, ka nav nelaimīgāku sportistu par tiem, kuri izcīna sudraba medaļu. Šoreiz somus no zelta šķīra tikai divi vārti, un, kā apgalvo sporta speciālisti, jau nākamajā čempionātā, kad daudziem no viņiem jau būs 20 gadu, šie puiši spēlēs daudz labāk. Taču, gods kam gods, zaudētāji somi, lai arī rūgtuma pilni, palika uz laukuma vismaz tik ilgi, kamēr tika atskaņota pasaules čempionu – Kanādas – himna.
Ja atceramies, pērn Krievijas spēlētāji jau sen pirms tam bija devušies uz ģērbtuvēm. Kas to lai zina, varbūt tās ir tās Rietumu kultūras vērtības, tostarp cieņa pret citiem cilvēkiem, kas somus noturēja uz laukuma. Tikai mēs nezin kāpēc pēdējā laikā esam tās tik sparīgi sākuši apšaubīt.