29.02.2016 10:42

Komentārs: Kā nu tur ir ar to ētiku?

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Komentārs: Kā nu tur ir ar to ētiku? ekrānšāviņš no Apriņķis.lv

Lai gan līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl ir nedaudz laika, šā gada sākums Pierīgas pašvaldību dzīvē izdevies pietiekami spraigs, ja atceramies varas maiņu Carnikavas novada domē, pārkārtošanos amatos, piemēram, Ķekavas novada domē un opozīcijas vēlēšanos iedot vilka pasi Inčukalna novada pašvaldības izpilddirektoram.

Par pēdējo gadījumu tā īsti neviens neko neuzzinātu, ja mēs dzīvotu tālajos 80. gados vai pat vēl 90. gadu sākumā, kad neviens neko nezināja par sociālajiem tīkliem, piemēram, "Facebook.com". Tagad mēs to zinām. Turklāt jau labu laiku tiešsaistē varam sekot līdzi arī tam, ko pašvaldību deputāti runā domes sēdēs, un varam vērot to, kā skatītāju klātienē viņi veido savstarpējo dialogu, kādus vārdus izvēlas.


Un, lūk, kāds vadošs opozīcijas deputāts no Inčukalna novada domes februāra pirmajā pusē sociālajos tīklos pavēstīja "par nesaimnieciskumu" domē, kura iemesls ir izpilddirektora darbs. Tūdaļ arī redakcijā saņēmām cita deputāta vēstījumu par "trīs opozīcijas deputātu vēlmi padzīt novada izpilddirektoru, jo domā par nākamajām vēlēšanām". Apjautājāmies arī pašam izpilddirektoram, ko viņš par to domā, un saņēmām apstiprinošu atbildi, ka izpilddirektors tik tiešām "ir kādam pa kājām uz lielākiem mērķiem".

Trīs dažādi viedokļi ir pietiekams pamats, lai ilustrētu to, kāda gaisotne valda novada domē, ja pat tāda šķietami nevainīga, bet novadam vajadzīga lieta kā ceļu un ielu remonts var pārvērsies kašķī ar detektīvstāsta cienīgiem pavērsieniem, piemēram, domes nesankcionētu dokumentu izņemšanu no laboratorijas, kurā ceļu seguma materiāls nodots ekspertīzei.

Protams, stāsts par to, ka novada domē, kur pozīciju no opozīcijas šķir tikai viena balss, nevalda ideāla saskaņa, sasniedza dzirdīgas ausis, bet reakcija vislabāk izpaudās komentāros gan portālā "Apriņķis.lv", kur raksts bija publicēts, gan sociālajos tīklos. Gan tie, kas apvainoja izpilddirektoru, gan tie, kas viņu aizstāvēja, viens otram veltīja ne visai glaimojošus apzīmējumus, runājot arī, piemēram, par "zagšanu".

Taču sava tiesa tika arī žurnālistam, vispirms jau atgādinot par preses ētiku un netieši apgalvojot, ka "par rakstu ir samaksāts". Tiesa, vārtiņi aiz sevis netika aizcirsti, jo bija piebilde, kas lika saprast, ka raksta "pasūtītājs nav sevišķi gudrs", un iespēju, ka viņam nemaz nav tādas naudas, par ko nopirkt publikāciju presē.

To visu redzot, kļūst mazliet skumji, jo šie cilvēki taču sēž pie viena domes galda. Ikviens pašvaldības vadītājs intervijās presei atzīst: "Nu, kāda mums te politika! Mums jārisina saimnieciski jautājumi."

Tagad izskatās, ka mazā politika pašvaldībās tomēr tiek taisīta, deputātiem izplatot viedokli ar pašvaldību nesaistītos sociālajos tīklos un gan savā vārdā, gan anonīmi komentējot šos viedokļus. Ja kādam no plašsaziņas līdzekļiem ienāk prātā palūkoties, ko viens par otru domā deputāti, kuru uzdevums ir rūpēties par savu novadu, seko verdikts: "Prese pilda pasūtījumus!", tātad ir pērkama.

Bet kā būtu, ja žurnālists cilvēkam, kurš kaut ko tādu apgalvo, pajautātu: "Kāpēc tu tā runā? Vai tev ir pierādījumi, ka publikācija ir pasūtīta?" Nav grūti iedomāties, kāda būtu atbilde.

Bet varbūt nevienam tā īsti negribas izskatīties pēc vētras cēlāja ūdensglāzē, jo pašvaldību vēlēšanas patiesībā nav nemaz tik tālu, bet prese, pirms nav paaicināta, labāk lai paklusē.