Īpaši jāņem vērā, ka nav informācijas par izvarotāju izcelsmi. Turklāt ir jāatceras, ka otrās paaudzes imigranti statistikā tiek uzrādīti kā zviedri.
Pārsteidzošā skaitā Zviedrijas tiesas ir izrādījušas simpātijas pret izvarotājiem un ir attaisnojuši aizdomās turētos, kuri ir apgalvojuši, ka meitene ir vēlējusies seksu ar sešiem, septiņiem vai astoņiem vīriešiem.
Interneta radio stacija "Granskning Sverige" zvanīja vadošajiem laikrakstiem "Aftonbladet" un "Expressen", lai noskaidrotu, kāpēc viņi ir raksturojuši noziegumu pastrādātājus kā "zviedru vīriešus", lai gan tie ir bijuši somālieši bez Zviedrijas pilsonības. Viņi jutās ļoti aizskarti, kad viņiem jautāja, vai viņi jūt kādu atbildību brīdināt zviedru sievietes turēties no noteiktiem vīriešiem. Viens žurnālists prasīja, kāpēc lai tā būtu viņu atbildība.
1975. gadā Zviedrijas parlaments vienbalsīgi nolēma izmainīt iepriekš homogēno Zviedriju par multikulturālu sabiedrību. Četrdesmit gadus vēlāk šī eksperimenta dramatiskās sekas ir redzamas: vardarbīgi noziegumi ir palielinājušies par 300%.
Ja paskatāmies uz izvarošanu statistiku, šis pieaugums ir vēl briesmīgāks. 1975. gadā policijai ziņoja par 421 izvarošanām. 2014. gadā šis skaitlis bija 6620. Tas ir palielinājums par 1472%.
Zviedrija šobrīd ir otrā globālajā izvarošanas statistikā. Saskaņā ar 2010. gada aptauju Zviedriju ar 53,2 izvarošanām uz 100 000 iedzīvotāju pārspēj tikai mazā Lesoto Āfrikas dienvidos ar 91,6 izvarošanām uz 100 000 iedzīvotāju.
Saskaņā ar rādītājiem, kurus ir publicējusi Zviedrijas noziedzības novēršanas nacionālā padome (Brottsförebyggande rådet; jeb Brå) – aģentūra, kas atrodas Tieslietu ministrijas pakļautībā – 29 000 zviedru sieviešu 2011. gada laikā ziņoja, ka ir izvarotas (kas norāda, ka mazāk nekā 25% no izvarošanām tiek ziņotas policijai).
Savādie izskaidrojumi
Tā vietā, lai kaut ko darītu vardarbības un izvarošanas problēmu risināšanā, Zviedrijas politiķi, sabiedrības līderi un mediji dara visu, ko var, lai izdomātu dažādus attaisnojumus šai statistikai. Šie ir daži no viņu izskaidrojumiem:
Zviedri vairāk ziņo par noziegumiem. Likums ir mainīts tā, ka vairāk seksuālu uzbrukumu tiek klasificēti kā izvarošana. Zviedru vīrieši nespēj izturēt palielināto vienlīdzību starp dzimumiem un reaģē ar vardarbību pret sievietēm (iespējams, fantastiskākais izskaidrojums).
Ilgstošs feministu mīts ir tāds, ka bīstamākā vieta sievietei ir viņas pašas māja – ka vairums izvarošanu paveic kāds, kuru viņas pazīst. Šo apgalvojumu apgāza Brå ziņojums: "58% gadījumu nozieguma veicējs bija pilnīgi nepazīstams upurim. 29% gadījumu nozieguma veicējs bija paziņa, bet 13% gadījumu kāds tuvs cilvēks."
Brå ziņo, ka nav lielas atšķirības starp zviedru un ārvalstu izcelsmes sievietēm, kad runa ir par izvarošanas risku. Vērā ņemams ir tas, ka ziņojums nerunā par pašu izvarotāju izcelsmi.
Bez paralēlēm
1975. gadā, kad politiķi izlēma, ka Zviedrija kļūs multikulturāla, Zviedrijas iedzīvotāju skaits bija 8 208 442. 2014. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 9 743 087 jeb par 18,7%. Šis pieaugums pilnībā ir imigrācijas rezultāts, jo zviedru sievietes vidēji dzemdē 1,92 bērnus salīdzinājumā ar vidēji 2,24 bērniem uz vienu imigrantu sievieti. Jāņem vērā, ka statistikā otrās paaudzes imigranti tiek pieskaitīti zviedriem.
Zviedrijas iedzīvotāju skaita pieaugums ir bez paralēlēm. Nekad vēsturē iedzīvotāju skaits nav palielinājies tik ātri. Zviedrija šobrīd izvirzās kā visstraujāk augošā valsts Eiropā.
Pēdējos 10–15 gados imigranti pamatā ir nākuši no tādām musulmaņu valstīm kā Irāka, Sīrija un Somālija. Vai šis masveida ieplūdums varētu izskaidrot Zviedrijas izvarošanu pieaugumu? Ir grūti sniegt precīzu atbildi, jo Zviedrijas likumi aizliedz reģistrāciju, kas balstās uz izcelsmi un reliģiju. Viens iespējamais izskaidrojums ir tāds, ka kopumā cilvēkiem no Tuvajiem Austrumiem ir pilnīgi atšķirīgi uzskati par sievieti un seksu kā skandināviem. Un par spīti Zviedrijas elites mēģinājumiem pārliecināt iedzīvotājus, ka ikviens, kas sper pēdu uz Zviedrijas zemes, kļūst tieši tāds pats, kā tie, kas tur ir dzīvojuši paaudzēm, fakti norāda uz kaut ko pavisam citādāku.
Pēdējā statistika par imigrantu kriminalitāti salīdzinājumā ar zviedriem tika izdarīta 2005. gadā. Tās rezultātus nekad nepiemin. Nepietiek ar to – ikviens, kas to uzdrošinās pieminēt, piemēram, sociālajos tīklos, kļūst par uzbrukumu mērķi.
Etnisko grupu nomelnošana
Maikls Hess, pašvaldības politiķis no Zviedru demokrātu partijas, iedrošināja zviedru žurnālistus iepazīties ar islāma uzskatiem par sievieti saistībā ar daudzajām izvarošanām, kas notika Kairas Tahriras laukumā "arābu pavasara" laikā. Hess rakstīja: "Kad jūs, žurnālisti, sapratīsiet – islāma kultūrā ir iesakņots, ka sievietes, kuras atsakās pakļauties islāma mācībām, tiek izvarotas un aizskartas. Ir cieša saikne starp izvarošanām Zviedrijā un imigrantu skaitu no MENA valstīm (Middle East and North Africa)."
Šī piezīme lika Maiklu Hesu apsūdzēt par "etnisko grupu nomelnošanu" (hets mot folkgrupp), kas ir noziegums Zviedrijā. Viņš tika notiesāts ar nosacītu cietumsodu un naudassodu. Nosacītais sods ir saistīts ar faktu, ka viņš nebija agrāk tiesāts. Spriedums tika pārsūdzēts augstākas instances tiesā.
Maikls Hess daudzus gadus ir dzīvojis musulmaņu valstīs un ir labi iepazinies ar islāmu un tā uzskatiem par sievieti. Tiesas laikā viņš sniedza pierādījumus par to, kā šariāta likumi tiek galā ar izvarošanu un statistiku, kas norāda, ka musulmaņi ir nesamērīgi pārstāvēti izvarošanas statistikā Zviedrijā. Tomēr tiesa nolēma, ka fakti bija nenozīmīgi:
"Tiesa (Tingsrätten) piebilst, ka jautājums, vai Maikla Hesa paziņojums ir patiess, vai Maikam Hesam šķiet patiess, neatstāj nekādu iespaidu uz šo gadījumu. Maikla Hesa apgalvojums ir jābalsta uz tā laiku un kontekstu... Nozieguma pastrādāšanas brīdī Maikls Hess neatsaucās nedz uz šiem pētījumiem, ne arī islāma avotiem. Tikai saistībā ar šo prāvu Maikls Hess sāka meklēt pierādījumus pētījumos un reliģiskajos rakstos. Tiesa tāpēc izlemj, ka Maikla Hesa paziņojums nebija daļa no saprātīgas (saklig) vai uzticamas (vederhäftig) diskusijas. Maikla Hesa paziņojumi tāpēc ir jāuzskata kā izpausme nepatikai pret islāmticīgiem imigrantiem."
Statistiskie pierādījumi
Ko var secināt no pieejamās statistikas?
Kā daļu no pierādījumiem Maikls Hess izmantoja jebkuru pieejamo statistiku par imigrantu kriminalitāti Zviedrijā, pirms statistikas autoritātes to pārstāja reģistrēt. Maikls Hess mēģināja atrast atbildi uz diviem jautājumiem:
Vai ir korelācija starp izvarošanām un ārzemju izcelsmes cilvēku skaitu Zviedrijā? Vai ir korelācija starp izvarošanām un kādu no imigrantu grupām Zviedrijā?
Atbilde uz abiem jautājumiem bija viennozīmīgs "Jā". Divdesmit viens izpētes ziņojums no 60. gadiem līdz šodienai ir viennozīmīgs tā secinājumos: neatkarīgi no tā, vai tika pētīts notiesāto izvarotāju skaits vai aizdomās turēto skaits, ārvalstu izcelsmes vīrieši bija pārstāvēti daudz vairāk nekā zviedri. Un šī pārstāvniecība tikai pieaug:
1960.-70.gadi – 1,2-2,6 reižu biežāk nekā zviedri; 80.g. – 2,1-4,7 reižu biežāk nekā zviedri; 90.g. – 2,1-8,1 reižu biežāk nekā zviedri; 2000.g. – 2,1-19,5 reižu biežāk nekā zviedri.
Pat pielāgojot tādiem rādītājiem kā vecums, dzimums, šķira un apmešanās vieta, milzīgā disproporcija starp imigrantiem un zviedriem paliek.
Šādi ziņojumi kļūst par retumu, taču starp tiem astoņpadsmit, kas tika veikti 1990. gados un 2000. gados, vienpadsmit bija saistīti ar izvarošanām. Divi no šiem ziņojumiem pētīja saistību starp imigrāciju un izvarošanām, un abi apstiprināja, ka pastāv saikne.
Šie rādītāji ir pieejami autoritātēm, politiķiem un presei, bet viņi turpina uzstāt, ka šie skaitļi neatspoguļo realitāti.
Spilgta neatbilstība
Kā gan ir iespējams, ka 2008. gadā Zviedrijas kaimiņvalstij Dānijai bija tikai 7,3 izvarošanas uz 100 000 iedzīvotāju salīdzinājumā ar Zviedrijas 53,2? Dānijas likumdošana nav ļoti atšķirīga no Zviedrijas un nav iemeslu, kāpēc dāņu sievietes mazāk ziņotu par izvarošanām kā zviedrietes.
2011. gadā Zviedrijas policijai tika ziņots par 6509 izvarošanām, bet Dānijā tikai par 392. Dānijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni uz pusi mazāks, tāpēc pat pielāgojot šos rādītājus iedzīvotāju skaitam, šī neatbilstība ir ievērojama.
Zviedrijā autoritātes var darīt visu iespējamo, lai noslēptu izvarotāju izcelsmi. Dānijā valsts oficiālais statistikas birojs Dānijas Statistika atklāja, ka 2010. gadā vairāk nekā pusei no notiesātajiem izvarotājiem bija imigrantu izcelsme.
Ārzemnieki neproporcionāli pārstāvēti
Kopš 2000. gada ir bijis tikai viens pētījuma ziņojums par imigrantu noziegumiem. To 2006. gadā veica Anna Kristīne Hjelma no Karlstādes universitātes. Tajā atklāts, ka 2002. gadā 85% no tiem, kas ir notiesāti vismaz uz diviem gadiem par izvarošanu Svea Hovrätt apelācijas tiesā, bija ārzemju izcelsmes vai otrās paaudzes imigranti.
1996. gada Zviedrijas noziedzības novēršanas nacionālās padomes ziņojumā ir secināts, ka imigrantiem no Ziemeļāfrikas (Alžīrijas, Lībijas, Marokas un Tunisijas) bija 23 reižu lielāka iespēja veikt izvarošanu nekā zviedru vīriešiem. Rādītāji vīriešiem no Irākas, Bulgārijas un Rumānijas attiecīgi bija 20, 18 un 18. Vīriešiem no pārējās Āfrikas šis rādītājs bija 16 un vīriešiem no Irānas, Ekvadoras un Bolīvijas – 10 reižu lielāka iespēja būt vainojamiem izvarošanā nekā zviedru vīriešiem.
Grupveida izvarošanas
Jauna parādība Zviedrijā, kas tikai pieņemas spēkā pēdējās pāris desmitgadēs, ir grupveida izvarošanas – faktiski iepriekš nezināmas Zviedrijas kriminālajai vēsturei. Grupveida izvarošanu skaits ievērojami pieauga starp 1995. un 2005. gadu. Kopš tā laika jauni pētījumi par to nav veikti.
Viens no briesmīgākajiem noziegumiem notika 2012. gadā, kad 30 gadus vecu sievieti izvaroja patvēruma meklētāju mājokļu projektā mazajā Mariannelundas pilsētiņā. Sieviete bija paziņa afgāņu vīrietim, kurš Zviedrijā dzīvoja vairākus gadus. Viņš viņu uzaicināja uz pastaigu. Viņa piekrita. Afgāņu vīrietis viņu aizveda uz patvēruma meklētāju projektu un atstāja bez uzraudzības. Nakts laikā viņu atkārtoti izvaroja patvēruma meklētāji, un tad, kad viņas "draugs" atgriezās, arī viņš viņu izvaroja. Nākamajā rītā viņai izdevās sazvanīt policiju. Zviedrijas prokurors to ir nosaucis par "briesmīgāko izvarošanas noziegumu Zviedrijas kriminālajā vēsturē".
Septiņi no vīriešiem tika notiesāti uz laiku no četrarpus līdz sešarpus gadiem cietumā. Cietumsodu parasti samazina par trešdaļu, tāpēc nav ilgi jāgaida, kad šie vīrieši būs gatavi jauniem uzbrukumiem – visticamāk pret "neticīgajām" sievietēm.
Grupveida izvarošanu gadījumos vainīgie un upuri parasti ir jauni, un gandrīz ikvienā gadījumā nozieguma veicēji ir imigrantu izcelsmes un pamatā no musulmaņu valstīm. Pārsteidzošā skaitā gadījumu Zviedrijas tiesas ir izrādījušas simpātijas pret izvarotājiem. Vairākas reizes tiesas ir atbrīvojušas aizdomās turētos, kuri ir apgalvojuši, ka meitenes ir vēlējušās seksu ar sešiem, septiņiem vai astoņiem vīriešiem.
Viens šokējošs incidents notika 2013. gadā Zviedrijas priekšpilsētā Tenstā. 15 gadus jauna meitene tika ieslodzīta, kamēr seši ārvalstu izcelsmes vīrieši viņu seksuāli izmantoja. Zemākās instances tiesa sešus vīriešus notiesāja, bet apelācijas tiesa viņus atbrīvoja, jo vardarbības neesot bijis un meitene "nav bijusi neaizsargātā pozīcijā".
Nesen visi lielie Zviedrijas mediji ziņoja par brutālu grupveida izvarošanu uz somu prāmja "Amorella", kas kursē starp Stokholmu un Abo Somijā. Lieli virsraksti ziņoja, ka vainīgi ir zviedri: "Vairāki zviedru vīrieši tiek turēti aizdomās par izvarošanu uz Somijas prāmja" ("Dagens Nyheter"); "Seši zviedru vīrieši izvaroja sievieti kajītē" ("Aftonbladet"); "Seši zviedri arestēti par izvarošanu uz prāmja" ("Expressen"); "Astoņi zviedri tiek turēti aizdomās par izvarošanu uz prāmja" (TT – Zviedrijas ziņu aģentūra).
Papētot sīkāk, atklājās, ka septiņi no astoņiem aizdomās turētajiem bija somālieši un viens bija irākietis. Nevienam no viņiem nebija Zviedrijas pilsonības, tāpēc viņi nebija zviedri pat tādā nozīmē. Saskaņā ar aculieciniekiem šī vīriešu grupa klaiņoja pa prāmi, meklējot seksu. Policija četrus no viņiem palaida (viņi joprojām ir aizdomās turētie), bet četrus (somāliešus) aizturēja.
Interneta radio stacija "Granskning Sverige" zvanīja vadošajiem laikrakstiem "Aftonbladet" un "Expressen", lai pajautātu, kāpēc viņi ir raksturojuši noziedzniekus kā "zviedru vīriešus", kamēr tie patiesībā bijuši somālieši. "Tas nav svarīgi," atbildēja žurnālisti. Viņi bija ļoti aizvainoti, kad viņiem prasīja, vai viņi jūt kādu atbildību brīdināt zviedru sievietes būt uzmanīgiem no noteiktiem vīriešiem. Viens žurnālists atbildēja – "kāpēc lai tā būtu viņu atbildība".
"Ja šī sieviete būtu zinājusi, tad varbūt viņa būtu turējusies pa gabalu no šiem vīriešiem un netiktu izvarota", sacīja "Granskning Sverige" reportieris. Žurnālists nometa klausuli.
Raksta oriģinālversija šeit.