Saprotu, ka augstai valsts amatpersonai, turklāt ārlietu ministram ir jāizsakās diplomātiski, tomēr 273 tūkst. Latvijas pilsoņi, kuri neapzinās Latvijas valsts būtību un nobalso par krievu valodu kā otru valsts valodu [2], un 262 tūkst. Latvijas iedzīvotāji, kuri vēl arvien nav vēlējušies kļūt par Latvijas pilsoņiem [3], tik tiešām norāda, ka integrācija "nav bijusi perfekta".
Uzskatu, ka sekmīgākai integrācijas politikai un tās īstenošanai galvenokārt ir bijuši šādi kavēkļi:
I. Latvijas politiķu nekompetence, savtīgums un gļēvums. Nekompetence, jo integrācijas politika acīmredzot nekad nav bijusi prioritāra. Iespējams, kāds pat uzskatīja, ka "integrēt neko nevajag – gan jau paši integrēsies". Savtīgums, jo kas gan veikalnieku partijām, premjeriem un ministriem-veikalniekiem var būt svarīgāks par personīgajiem biznesa projektiem? Gļēvums, jo integrācijas politikas īstenošanai nepieciešama skaidra vīzija un pārliecība par Latviju, kā nacionālu valsti, kā arī gudrība un drosme.
II. Krievijas politika. 1992. gada novembrī publicētā Karaganova doktrīna ir realizēta ar kolosālu precizitāti – "uzpirkt vietējos kņazus, nosūtīt karaspēku, kādu glābt utt.", "cilvēktiesību aizsardzība", "mazākumtautību tiesību aizstāvība", "jāpaveic visu iespējamo, lai krieviski runājošos iedzīvotājus reģionos atstātu", "krievu valodas aizsardzība: skolu, preses, televīzijas utt. atbalsts." [4]
III. Īpaši pēdējos gados – liberāli kosmopolītiskā ideoloģija, kura soli pa solim, bet samērā strauji vājina nacionālas valstis. Nekritiski tiek pieņemtas un daudzinātas vērtības, kuras apdraud Satversmē rakstīto – "latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem". Izčākstot tautas apziņai un izplēnot sapratnei, kas mums derīgs, kas kaitīgs, noasiņo arī Latvijas virsmērķis. Līdz ar to mazinās jēga nopietni pievērsties integrācijas politikai, jo "dzīvojam taču globālā pasaulē". Šodien aktuāli ir citi uzsvari un pat vektori. Izskatās, ka Latvija ir spiesta iekļauties vienotajā ES integrācijas politikā, kuras ietvaros "tumsonīgās nācijas" tiek integrētas "kosmopolītiskas Eiropas projektā".
Darbības virzieni un priekšlikumi
Ņemot vērā, ka salīdzinoši vāji varam ietekmēt to, ko dara vai nedara pasaules lielvaras, ir virzieni, kuros mērķtiecīgi darbojoties, gūsim panākumus arī integrācijas ziņā.
Kamēr pietiekoši liels iedzīvotāju skaits ar muguras smadzenēm neapzināsies, ka
- valdība būs tāda, kāda būs Saeima;
- Saeima būs tāda, kādu to ievēlēs Latvijas pilsoņi;
- politiķi nāk no mūsu pašu – Latvijas pilsoņu vidus,
tikmēr arī jēdzīgs progress valstī nebūs iespējams. Jāsakārto sava valsts! Tieši tas ir viens no galvenajiem sekmīgas integrācijas stūrakmeņiem. Jāpanāk, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no nacionālās piederības lepotos ar Latviju. Būsim atklāti – arī lielai daļai latviešu, būtu grūtības atbildēt uz jautājumu, "vai lepojaties ar mūsu valsti – Latviju?", nemaz nerunājot par tiem, kuri šobrīd dzīvo kādā citā valstī, kuru citi ir pratuši izveidot labāku. Kurš kaut cik saprātīgs cilvēks vēlēsies dzīvot mūsdienu Doņeckā vai Luhanskā, ja Latvija būs plaukstoša un pārtikusi valsts, kura prot aizstāvēt Satversmē minētās vērtības?
Demokrātiskā iekārtā nav taisnāka ceļa uz labāku valsti, kā ievēlēt kompetentāku parlamentu. Sabiedrībai jāizvirza mērķis: nākamajā Saeimā ievēlēt vismaz 51 tādu deputātu, kurš ar savu rīcību ir apliecinājis, ka atbalsta "pašreizējās politiskās shēmošanas kultūras nomaiņu ar godīgu, demokrātisku, valstisku politiku" [5]. Kas ir šī "rīcība", pēc kuras vērtēt kandidātus un partijas, rakstīšu rudenī.
Integrācijas politika
Esam pieredzējuši vairākas liela mēroga sabiedrisko attiecību kampaņas, kuras tikušas realizētas arī ar sabiedrisko mediju līdzdalību, tātad par valsts līdzekļiem. Pēdējā no tām – "iedzīvotāju atbalsta iegūšana patvēruma meklētāju izmitināšanai Latvijā" [6]. Kādēļ gan nevarētu īstenot apjomīgu un visaptverošu sabiedrisko attiecību projektu arī integrācijas jomā? Integrācijas politikai jābūt ar augstu prioritāti, redzamai un dienas kārtībā ilgstoši un nepārtraukti.
Lai varētu piekļūt to cilvēku prātiem, kuri dzīvo Krievijas informatīvajā telpā, nepieciešama stratēģiska plānošana, radoša pieeja, pacietība un attiecīgs finansējums. Izmantojami visi zināmie informācijas kanāli, sākot no interneta portāliem, masu medijiem, filmām, vides reklāmu, kultūras, sporta un izklaides pasākumiem un beidzot ar formālo un neformālo izglītību.
Piedāvāju vairākas idejas:
1) Pozitīvie stāsti. Cilvēki, kuru dzimtā valoda nav latviešu, bet kuri ir Latvijas patrioti, ir viens no svarīgākajiem integrācijas politikas balstiem – sportisti, mākslinieki, zinātnieki, uzņēmēji utt. – viņus ir jāuzrunā un jāiesaista. Viņi ir sekmīgas integrācijas piemēri, kuri netiešā veidā jau šobrīd integrācijas ziņā paveic ļoti daudz.
2) Personīgi dzīvesstāsti un dialogs. Ikdienas retorikā lietojam jēdzienus, kuri ar vienu vai pāris vārdiem apzīmē desmitus un simtus tūkstošus cilvēku, piemēram, "politiski represētie" (gandrīz katram latvietim dzimtā tādi ir), "krievvalodīgie" (krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi, armēņi, gruzīni, ebreji utt.), "sarkanarmieši", "PSRS laika imigranti", "vecticībnieki", "termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji" utt.
Uzklausot atsevišķu cilvēku dzīvesstāstus, iespējams atklāt viņu sāpju un aizvainojuma iemeslus. Tikai ar dialoga palīdzību iespējams nonākt pie izpratnes, ka 99% gadījumos nav vainojami šie konkrētie cilvēki, bet gan noziedzīgi režīmi un ideoloģijas, kuru dēļ likteņi, lielākoties pret mūsu pašu gribu, tikuši sakrustoti. Šie dzīvesstāsti un dialogs organizējams un atspoguļojams visos iespējamos veidos.
3) Atbalstīt nevalstiskās organizācijas (NVO) un aktivitātes, kuras vieno cilvēkus ar konkrētu mērķi un kurās iesaistās dažādu tautību cilvēki. Vai tā būtu vides aizsardzības, veselīgas pārtikas, ielu vingrošanas vai bez vēsts pazudušo meklēšanas biedrība, šādu nevalstisko organizāciju darbību būtu maksimāli jāatbalsta (kaut informatīvi), jo, koncentrējot uzmanību praktiskiem mērķiem un aktivitātēm, netieši norisinās arī integrācijas process.
Pirms vairākiem gadiem piedalījos pasākumā, uz kuru tika saaicinātas "latviešu NVO" un "cittautiešu NVO" ar mērķi noskaidrot, kas mūs vieno un kas šķeļ. Diemžēl nezinu, vai un kāds bija šī projekta turpinājums.
4) Sekojot līdzi notikumiem Ukrainā, kur ukraiņi plecu pie pleca ar Ukrainas krieviem aizstāv savu zemi, kur Mariupoles iedzīvotāji (lielākoties krieviski runājošie) būvē aizsardzības nocietinājumus, lai nosargātu savu pilsētu no okupantiem, radās doma, ka militārās mācības var būt efektīvs līdzeklis arī integrācijai. Tā kā obligātā militārā dienesta modelis, manuprāt, vismaz šobrīd nav īstenojams tā, lai nerastos nopietni drošības riski nākotnē (Latvijā ir liels nelojālu iedzīvotāju skaits un neatbilstošs kvalificētu instruktoru skaits), jāmeklē citi risinājumi, piemēram, intensīvāk jāaicina Latvijas iedzīvotājus, t.sk. cittautiešus, stāties Zemessardzē.
Šīs ir tikai dažas no idejām. Protams, ja integrācijas politika Latvijā būtu bijusi prioritāra, situācija šodien būtu daudz savādāka. Valsts apmaksāta izglītība vispārizglītojošās skolās tikai valsts valodā būtu pašsaprotama teju vai visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ja Latvijas integrācijas politika būs tikpat "sekmīga un tālredzīga", kā līdz šim, tad kurš kuru galu galā integrēs?
Atsauces:
1. E.Rinkēvičs: "Kara bēgļi un Latvija", 03.08.2015 - http://m.diena.lv/latvija/viedokli/rinkevics-kara-begli-un-latvija-14106916?from-full
2. http://www.tn2012.cvk.lv/report-results.html
3. LETA: "Gada laikā nepilsoņu skaits sarucis no 13% līdz 12,1% no Latvijas iedzīvotājiem", 21.01.2015 - http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/544506-gada_laika_nepilsonu_skaits_sarucis_no_13_lidz_121_no_latvijas_iedzivotajiem
4. S. A. Karaganovs, "Diplomatičeskij Vestņik" (Diplomātijas Vēstnesis), Nr.21-22, 1992. gada 15.–30.novembris – http://www.tautasforums.lv/?p=4497
5. E. Levits, lekcija "Latvijas politiskā kultūra – kā to vērtēt un kā to uzlabot", 12.06.2015. Video – https://youtu.be/JAFUjG9bZIw
6. Viens no spilgtiem piemēriem - LR1 raidījums "Krustpunktā", 11.08.2015. Šādos raidījumos tendenciozi netiek iztirzāti tādi jautājumi, kā piemēram, kas ir bēgļu plūsmu patiesie cēloņi, kuras valstis sekmēja militāru konfliktu rašanos/pastiprināšanos, kādu motīvu vadītas, kurām valstīm par to jāuzņemas atbildība, kā iespējams palīdzēt bēgļiem, neapdraudot Latvijas un Eiropas intereses īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā – http://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=1&d=11&m=8&y=2015&page=1