Taču šīs nav vienīgās nianses, kuras ietekmē dzīves ritmu. Arī pulksteņa rādītāju grozīšanai šurpu turpu pavasaros un rudeņos ir nozīmīga loma.
Pirmoreiz pulksteņrādītāju grozīšana Latvijā veikta vēl padomju laikā, 1981. gadā, un tas nozīmē, ka naktī uz svētdienu Latvijā kolektīvā pulksteņa pagriešana uz vasaras laiku notika jau 34. reizi pēc kārtas.
Parasti galvenais arguments par labu pārejai uz vasaras laiku ir vairāk gaišu vakara stundu, kas palīdz samazināt elektroenerģijas patēriņu. Tomēr lielākā daļa pasaulē veikto pētījumu nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu. Tieši pretēji – elektroenerģijas ietaupījums tiek lēsts vien 0–0,5%, kas naudas izteiksmē visā Eiropas Savienībā varētu būt vien 200 miljoni eiro. Turklāt ietaupītās kilovatstundas mūsdienās arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos.
Vienlaikus tiek arī uzsvērts, ka papildu gaismas stunda nāk par labu cilvēka veselībai, uzlabojas psiholoģiskais un fiziskais stāvoklis. Tomēr, kā norāda ārsti, cilvēka bioritmam tāda laika maiņa nebūt nav patīkama, un katru reizi jāpaiet trīs nedēļām, līdz cilvēks pierod pie jaunā ritma. Turklāt īpaši nelāgi laika maiņu izjūt cilvēki ar miega traucējumiem un veci ļaudis. Tāpat par pārmaiņām raizējas māmiņas, kuras nesaprot, kā lai tiek galā ar mazuļiem, kuri pieraduši gulēt un ēst pēc vecā laika.
Par to, ka pulksteņrādītāju grozīšana šurpu turpu būtu atceļama, diskutē jau vairākus gadus. Un pērn Ekonomikas ministrijas rosinātajā aptaujā noskaidrots, ka pāreju uz ziemas un vasaras laiku neatbalsta 67% iedzīvotāju. Pat portālā "Manabalss.lv" pirms diviem gadiem tika sākta parakstu vākšana, lai izskaustu šo vēsturisko, mūsdienās neaktuālo paražu.
Taču izskatās, ka pagaidām, par spīti pilsoņu iebildumiem, ar laikrāžu grozīšanu divas reizes gadā nāksies sadzīvot, jo saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu tai ik gadu marta un oktobra pēdējā svētdienā jānotiek visās dalībvalstīs. Turklāt pagaidām lielākā daļa dalībvalstu Rietumeiropā, pārsvarā dienvidos, atbalsta vasaras laika režīmu.
Tāpēc, mīļie, arī turpmāk būsim priecīgi par to, ka par vasaras iestāšanos mums ziņos ne vien ziemas mēteļu kāršana skapī, plaukstošie pumpuri un putnu dziesmas, bet arī pulksteņa rādītāju pagriešana stundu uz priekšu.
arhīvs
Pavasarī viss mainās. Biezie ziemas mēteļi tiek noglabāti skapī, dodot vietu krāsainam, plānākam apģērbam. Cilvēku neapmierinātie ģīmji kļūst aizvien gaišāki un smaidošāki, un no ziemas miega mostas visādas radībiņas.