19.03.2015 07:44

Komentārs: Sauli aizsedz kūlas ugunsgrēku dūmi

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Nesen kāds astrologs, paskatījies zvaigznēs, prognozēja, ka marts būs karsts un sarežģīts mēnesis. Iespējams, viņš domāja globāli, no planētu stāvokļa izsecinājis dažādas politiskās dzīves izpausmes.

Piemēram, kas jauns gaidāms pasaules attiecībās ar Krieviju vai, piemēram, skatoties lokālāk, kāda vēsturē paliks šā gada 16. marta notikumu hronika. Bet sanācis tā, ka pavasaris šajās dienās sevi tiešām pieteicis ar nebijušiem siltuma rekordiem, pārspējot vismaz 50 gadu senus augstākās gaisa temperatūras rādījumus.

Un, lai gan astrologs neteica: "Es redzu degošas kūlas dūmus debesīs!", šajās dienās būtiski papildinājusies šogad vēl ne pārāk plaši piepildītā kriminālhroniku sadaļa par kūlas ugunsgrēkiem. Bet nu viss ir kārtībā – līdz ar siltajām dienām kūla dega ne tikai kaut kur tālu Kurzemē vai Latgalē, bet visā valstī, kur ir pa pleķītim nekoptas zemes.

Līdz ar siltajām marta dienām sākusies cilvēku došanās dabā. Nopietniem dārza darbiem vēl tā kā mazliet par agru, bet kāpēc gan laiku neizmantot apkārtnes sakopšanai? Tā arī notiek. Ir darbi, ko var paveikt ar slotu vai grābekli, taču kāpēc to nedarīt ar sērkociņiem rokā? Un, ja jau daba pārspēj savus rekordus, kāds iemesls būtu kavēties cilvēkiem?

Lūk, arī oficiālie ziņu avoti vēsta, ka, piemēram, tā sauktajā melnajā piektdienā Latvijā reģistrēti 132 kūlas ugunsgrēki, bet svētdien – jau 179. Kopumā pagājušās nedēļas nogalē tika reģistrēti 311 kūlas ugunsgrēki, bet, piemēram, otrdien – divi simti vairāk nekā 500 hektāru platībā. Ļoti iespējams, ka vēl kāds pērn nenopļauts zemes pleķītis nosvila, nereģistrēts kā ugunsgrēks. Jāpiebilst, ka līdz trešdienai bija reģistrēti 1127 pērnās zāles dedzināšanas gadījumi.

Latvijas Radio vēsta, ka speciālistiem jau esot zināms, ka kūlas degšana pārsvarā notiek nedēļas nogalēs un pēcpusdienās. Par "vidējo dedzinātāju" gan nekādu konkrētu ziņu nav, bet, visticamāk, atbildība par nodegušo kūlas platību jāuzņemas zemes īpašniekam.

Skaidrs, ka te ir runa par mūsu nacionālo savdabību – nepagurušiem runāt par čakliem, ar darba tikumu apveltītiem ļaudīm, kuri mīl darbu un cītīgi kopj savu zemes stūrīti. Arī 101 attaisnojums pamestām pļaviņām, aizaugušām grāvmalām vai neapbūvētiem zemesgabaliem atradīsies vienmēr.

Cita lieta – ko saka ugunsdzēsēji, kuriem jāskrien dzēst pāris pļaviņu vai grāvmaļu, bet vienlaikus tajā pašā laikā aizdegas, piemēram, kāda māja un ierašanās ugunsnelaimes vietā vien dažas minūtes vēlāk var būt liktenīga ne tikai no materiālo zaudējumu viedokļa vien.