Tiek pieļauts, ka šādas izmaiņas ļaus arī dažām Pierīgas skolām pretendēt uz prestižo valsts ģimnāzijas nosaukumu.
Pagaidām vienīgās ģimnāzijas Pierīgā ir Siguldā un Sējas novadā – Murjāņu sporta ģimnāzija, kurā mācās jaunie sportisti no visas Latvijas. Tiesa, pēdējos gados vairāk ticis runāts par to, vai tāda skola vispār var pastāvēt, un līdz pat šā mācību gada sākumam skolas liktenis bija visai neskaidrs. Taču turpmāk izglītības iestāžu aina Pierīgā varētu mainīties.
Piemēram, vairākos Rīgai tuvos novados – Ādažos, Mārupē un arī Ķekavā – pēdējos gados strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits. Ienācēji novadā parasti ir jaunās ģimenes ar bērniem, un pašvaldību amatpersonām jāpriecājas par to, ka rudenī atkal ir pieaudzis pirmklasnieku skaits.
Izskatās, ka tā tas turpināsies vēl dažus gadus. Un tad jau drīz vien daļa dosies uz vidusskolu un nebūs jāraizējas nedz par skolotāju slodzēm, nedz par to, ka jāpiemaksā no pašvaldību budžeta par līdz minimālajai robežai iztrūkstošajiem skolēniem, lai vidusskolas nebūtu jāslēdz. Tieši otrādi – jau tagad ir jādomā par jaunu skolas ēku celšanu, lai būtu kur visus skolēnus likt. Un kāpēc augot nepārtapt par ģimnāziju?
Ko tad novadam dos vidusskolas pārvēršana par valsts ģimnāziju? Vispirms izglītības kvalitātes nodrošināšanai būs iespējams samazināt nepieciešamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai un saglabāšanai. Tātad – nebūtu vairs jābaidās no cipara "14".
Cik zināms, pašlaik ģimnāzijas skolotāju algām tiek piešķirtas desmit procentu mērķdotācijas. Arī Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā līdz 2020. gadam valsts ģimnāzijām tiks piešķirts finansiāls atbalsts mācību vides uzlabošanai, lai ļautu daudz sekmīgāk ģimnāzijām piesaistīt skolēnus. Tātad – vismaz teorētiski tie, kuri izšķirsies spert soli pretī valsts ģimnāzijas statusam, zaudētājos nepaliks.
Protams, vēl nav zināms, kas notiks, piemēram, ar Carnikavas novada plāniem atvērt vidusskolu, ja turpat blakus Ādažos būs valsts ģimnāzija. Visticamāk, uzvarēs labākais piedāvājums.
Vēl īsti nav norimušas runas par skolotāju algām un to, kuras vidusskolas tiks slēgtas, kuras paliks, ja vidusskolā pietrūks skolēnu, kad Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi labvēlīgas izmaiņas valsts ģimnāzijas statusa iegūšanas kritērijos.