13.12.2014 17:41

Komentārs par vēl kādu nerakstītu likumu

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Komentārs par vēl kādu nerakstītu likumu blog.parvalki.lv

Nupat jautājām iedzīvotājiem, ko viņi domā par jaunajiem grozījumiem likumā par tabakas izstrādājumu realizāciju, reklāmu un lietošanu. Kāds puisis teica, ka nesmēķētāju tiesību ievērošana "līdz šim bija nerakstīts likums, tagad tas ir rakstīts likums".

Viņa trāpīgie vārdi man atgādināja citu nerakstītu likumu, kas publiskās vietās tiek pārkāpts arvien biežāk, radot negatīvas emocijas līdzcilvēkos.

Viena no elementārām pieklājības normām, kas cilvēkam būtu jāiemācas jau agrā bērnībā, ir paradums lietot kabatlakatiņu, ja gadījies saķert iesnas vai klepu. Kādreiz bija tikai auduma kabatlakatiņi, ko nācās mazgāt, toties ielas bija tīras. Tagad vai katrā tirdzniecības vietā pie kases var nopirkt vienreiz lietojamos kabatlakatiņus, ko pēc izmantošanas var izmest miskastē, kas arī ir gandrīz uz katra soļa.

Taču, neraugoties uz to, līdz dienas beigām ietves ir tik netīras no cilvēku atstātajiem atkritumiem, tostarp šiem pašiem kabatlakatiņiem, ka gandrīz nav tīras vietas, kur kāju spert. Un ik pa brīdim nepatikā liek sarauties arī tie, kas, ejot garām, atļaujas nospļauties vai, aizspieduši vienu nāsi, izšņauc degunu tieši uz zemes. Cilvēki, kuri tobrīd gadās tuvumā, paraujas malā un pretīgumā saviebjas.

Kāpēc garāmgājējam jācieš no tā, ka kādam ir iesnas vai klepus? Gribas uzsaukt šādam cilvēkam kaut ko niknu, bet ir netīkami viņu pat uzrunāt. Pa šādām piespļaudītām ielām iet vecāki ar maziem bērniem. Kāpēc maziem un lieliem cilvēkiem jābrien tam visam cauri? Vēl piedrazotākas ir sabiedriskā transporta pieturvietas, kurās nākas uzkavēties ilgāk.

Par to, ka Ulmaņlaikos Rīgas un mazpilsētu ielas bija tīras, man pastāstīja bijusī kaimiņiene, kura pati tolaik bija jauna meitene. Pirmās brīvvalsts laikā tīrība tika uzturēta ļoti vienkārši – kārtību sabiedriskās vietās, tāpat kā šodien, uzraudzīja policisti. Un katram, kurš atļāvās uz ielas nospļauties, nomest cigarešu izsmēķi vai ābola serdi, bija jāmaksā soda nauda – lats – un aiz sevis jāsavāc. Zemē nosviedi divas lietas – divi lati utt.

Kādu naudu pa dienu iekasētu mūsu pašvaldības policisti, ja, uzraugot kārtību sabiedriskās vietās, viņiem būtu tiesības iekasēt soda naudu – vienu eiro par katru atkritumu, ko cilvēki aiz sevis atstāj sabiedriskās vietās!