19.08.2014 07:27

Vai spēsim radīt vidi, lai aizbraukušie atgrieztos?

Autors  Ēriks Čoders, Kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības "Allažu saime" valdes priekšsēdētājs; www.pietiek.com
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Latvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām, bet gan par darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, dodoties prom no savas valsts.

Un ne jau vieglas dzīves dēļ tauta balso ar kājām un čemodāniem. Nekas nav jāizgudro no jauna, ir tikai jāskatās plašāk. Ir valstis, kur risinājumi meklēti un atrasti, bet ir arī tādas valstis kā Latvija, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau ilgus gadus.

Īrija kļuvusi par dzīves vietu daudzām Latvijas ģimenēm. Valsts, kuru pirms četrdesmit gadiem pameta tās pilsoņi, šodien spēj atgūt aizbraukušos un piedāvā dzīves un darba vietu jauniem imigrantiem, tai skaitā ekonomiskajiem bēgļiem no Latvijas. Kas to paveica, kāpēc tā nedarām Latvijā?

Īrijā tauta risinājumu atrada, jo valsts atcerējās seno tautas gudrību: "Divas galvas gudrākas par vienu, četras rokas varošākas par divām." Tika samazināta ierēdniecība, un daudzu lēmumu pieņemšanu uzticēja sabiedrībai. Tika mainīti likumi, lai attīstītos kooperācija. Katram Īrijas iedzīvotājam tika dotas iespējas aktīvi piedalīties sava novada attīstībā. Savu darbu, savu naudu drīkstēja ieguldīt savā pašvaldībā un kopīgi lemt, kādiem mērķiem šī nauda tiks novirzīta.

Šodien 2/3 Īrijas iedzīvotāju ir kāda finanšu kooperatīva biedri, un jaunu darba vietu veidošanā aktīvi piedalās sabiedrība. Ir darbs, un ir ienākumi, kas ļauj nodrošināt ģimenēm sociālo komfortu.

Uzskatu, ka arī Latvijai ir maksimāli jāstimulē finanšu kooperatīvu veidošana, jo tas ir veids, kā no konkrēta reģiona iedzīvotajiem piesaistīt vietējos līdzekļus un pēc tam šos līdzekļus ieguldīt nevis dažādos ārvalstu akciju un pensiju fondos, bet gan tā paša reģiona attīstībā. Daudzi, strādājot ārzemēs, ir veikuši uzkrājumus, kurus labprāt ieguldītu vietējā biznesā, savukārt daudziem citiem pietrūkst starta kapitāla, lai veidotu biznesu savā dzimtajā pagastā un dotu darbu citiem.

Starp citu, Īrijas piemērs nav unikāls, jo līdzīgu attīstības ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas tautas. Piemēram, Vācijā ir 12 000 finanšu kooperatīvu ar 407 miljardu eiro aktīviem, bet Apvienotā Karaliste 2008/2009. gada finanšu krīzes pārvarēšanai veidoja valsts atbalsta programmas finanšu kooperatīviem. Rezultātā finanšu kooperatīvu aktīvi četrkāršojās, un reģionos iedzīvotāju skaita samazināšanos nomainīja reemigrācija.

To apliecina arī Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas veiktais pētījums un 2012. gada ziņojums. Citāti:

"Savas saiknes ar konkrētu teritoriju dēļ kooperatīvu nozīme palielinās, jo tie atbalsta ilgtspējīgu vietējo attīstību, rada jaunas darba vietas un tādējādi darbojas vispārējo interešu labā."
"Lauku apvidos kooperatīvi palīdz saglabāt saimniecisko darbību un sabiedrisko dzīvi un tādējādi arī mazina migrāciju."
"Eiropas Kooperatīvo banku apvienības dati liecina, ka to tirgus daļa ir aptuveni 20 % no noguldījumiem. Tās Eiropā finansē aptuveni 29 % no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pēdējos gados tās ir nemitīgi palielinājušas savu tirgus daļu."

Darba un starta kapitāla trūkums – tie ir galvenie iemesli, kāpēc aizbraukušie nevēlas atgriezties. Tāpēc es izvēlējos pievienoties akcijai "Latvijai vajag stiprus vīrus", lai arī ar savām zināšanām un pieredzi palīdzētu radīt Latvijā vidi, kas būs labvēlīga mājās atbraucējiem.

Piemēri nav pat tālu jāmeklē. Siguldas novada Allaži ir vienīgais pagasts Latvijā, kur krīzes gados iedzīvotāju skaits pieauga un šodien, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, ir audzis gan darba vietu, gan iedzīvotāju skaits, un Allažos darbojas Latvijas lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība (finanšu kooperatīvs) "Allažu saime". Domāju, ka šis veiksmes stāsts būtu jāņem par pamatu arī citiem novadiem, lai veidotu kooperatīvus un sekmētu konkrētās administratīvās teritorijas attīstību.

Iepriekš:
Ēriks Čoders: Lai Latvijā nebūtu "caurās cepures" ekonomika
Pateicībā par Latvijas Republiku – kā tika glābta valsts un ko mums vajadzētu mācīties no vēstures
Feiferis: finanšu kooperācija ir nacionālā kapitāla pamats