Pavisam to ir 13, un tajos ieļauti 1156 kandidātu uzvārdi.
No "vecajiem zaldātiem" 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstos atrodam "Vienotību", Nacionālo apvienību "Visu Latvijai"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī divās daļās sašķēlušos "Saskaņas centru", proti, sociāldemokrātisko partiju "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienību.
Kā jau tika gaidīts, savu klātbūtni politiskās cīņas arēnā apstiprinājusi bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ar savu "No sirds Latvijai". Kārtējo atgriešanos politikā plāno Einars Repše (tagad ‒ 'Latvijas attīstībai"), Ainārs Šlesers kopā ar Jāni Jurkānu, Aigaru Kalvīti, Ivaru Godmani un citiem "bijušajiem" no saraksta "Vienoti Latvijai". Par tradicionālajām ģimenes vērtībām sola cīnīties Jaunā konservatīvā partija. Pusei sarakstu nosaukumā ir vārds "Latvija". Ir arī citādi veidoti nosaukumi, piemēram, "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām".
Papētot, ko jau iepriekš teikuši sarakstos iekļautie kandidāti un politikas pētnieki, var secināt, ka vēlētājiem sakāpinātas intereses par jaunās Saeimas ievēlēšanu nebūs. Ja pie vēlēšanu urnām došoties kādi 50 procenti vēlētāju, tad jau būšot labi, viņi spriedelē. Un šādas prognozes šķiet gluži ticamas, jo maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās tikai 30,24 procenti balsstiesīgo vēlētāju.
Lai kā ir pieņemts neuzticēties esošajiem un bijušajiem politiķiem un lai vai ar kādu skepsi tiek sagaidītas jaunās "zvaigznes", tomēr nebūtu labi, ja šis rekords mūsu politiskajā vēsturē saglabātos vai tiktu pārspēts. Vēl jau, pirms izdarīt politisko izvēli, pietiek laika paprasīt kandidātiem, ko īsti viņi grib paveikt, un tad izvērtēt, cik ticami ir šie solījumi. Bet noteikti to nevajag atstāt citu ziņā.